Riharda “specialitāte” ir līdakas un asari
Ar makšķernieku Rihardu Semjonovu tiekamies makšķerlietu veikalā tirdzniecības centrā «Sēlija», jo tā ir viņa darbavieta.
Uz tradicionālo pirmo jautājumu, cik sen viņš jau makšķerē, atbildēt pasteidzas Riharda māsa, kas arī strādā turpat: — Tikko pārstāja valkāt pamperus.
— Taisnība, — piekrīt Rihards. — Uzaugu un arī tagad dzīvoju pie Radžu karjera, tad jau citādi nevar. Pirmais makšķerkāts man bija kārklu klūga. Uz veikalu strādāt atnācu jau kā samērā pieredzējis makšķernieks. Trīs dienas pamācījos, kas un kā, un tā lieta aizgāja.
Riharda gadījums ir viens no tiem, kad darbs hobijam netraucē, bet viens otru pat papildina. Viņš vismaz pēc izskata pazīst teju vai visus Jēkabpils apkārtnes copmaņus. Diendienā iznāk uzklausīt gan gaudas par necopi, gan veiksmes stāstus, tā ka Rihardam vienmēr ir kaut kāds aptuvens priekšstats, kas, kur un kad ķeras. Tas ļauj pašam sagatavoties copei. No otras puses, paša makšķernieka pieredze ļauj ieteikt kaut ko no precēm arī pircējiem.
Vaicāts, kā tad veicas ar makšķerlietu tirgošanu, R. Semjonovs stāsta, ka to ietekmē gan ekonomiskā situācija, gan zivju apetīte. Pērn patukši mēneši bijuši pavasarī un vasaras sākumā — ūdens līmenis Daugavā bijis zems, zivis ķērušās slikti un līdz ar to makšķernieku veikalā apgrozījies mazāk. Pircēju pieplūdums sācies augustā un septembrī, kad tuvojusies rudens cope, bet par plašākām tendencēm veikalnieks stāsta, ka pēdējos gados jēkabpilieši, lai gan ar naudu nemētājas, sākuši pirkt dārgāku un kvalitatīvāku inventāru. Piemēram, ja agrāk bieži iegādāti kāti par 25 eiro, tad tagad tie paši copmaņi tos pērk par 50 eiro. Samērā daudz notirgoti arī cenu kategorijā virs 100 eiro. Līdzīga tendence ir ar spolēm, mānekļiem u.c. inventāru. Nenormāla pircēju ažiotāža bijusi 2. janvārī, kad viņu veikalā vienīgajiem pilsētā bijuši «motiļi» — vīri stāvējuši rindā kā padomju laikā pēc desām.
Starp citu, no Riharda uzzināju, ka «motiļi» jeb trīsuļodu kāpuri viņa veikalam tiek piegādāti no diviem Daugavpils apkārtnes ezeriem, un to ieguvei skalotājiem jāizņem speciāla licence. Pirms Krustpils pils dīķis ticis iztīrīts, tur ar sarkano tārpiņu ieguvi nodarbojušies arī jēkabpilieši.
R. Semjonova «specialitāte» ir plēsēju — līdaku un asaru — spiningošana, tādēļ par to mānekļiem viņš var pastāstīt arī vairāk. — Šogad jēkabpils copmaņiem no vobleriem topā bija «Pontoon21», otrajā vietā atstājot «Lucky John» vobleri, it īpaši modelis «Basara», bet tiem ir īpatnība, ka ne visos laika apstākļos uz to ķeras. Un trešie populārākie bija «Rapala» izstrādājumi. Un, protams, vēl joprojām pieprasīta ir mūžīgā vērtība — gumijas zivtiņas. Populārākie krāsojumi no gada gadā nemainās — melna mugura ar baltu vēderu un sarkanu vai baltu asti, sarkana mugura ar baltu vēderu, sarkana mugura ar dzeltenu vēderu un, visbeidzot, melna mugura ar dzeltenu vēderu un sarkanu asti, — stāsta Rihards.
Jāsaka, ka man no šīs krāsu pārbagātības sagriezās raibs gar acīm, bet gan jau ka pieredzējušāki makšķernieki to spēj paturēt prātā.
Vaicāts par paša iecienītākajiem mānekļiem, Rihardam arī nav ilgi jādomā. Personīgajā mānekļu topā viņam ir «Zip Baits» modeļi «Orbit» un «Rigge», otrajā vietā — «Greedy Guts», «Cablista», «Crack Jack» no «Pontoon 21», trešajā viņš liek «Mega bass», bet ceturto ieņem «Jackall Bros 5 Rapal».
— Ziemā ķeru tikai uz vertikālajām «bļitkām», bet ne rūpnieciski ražotajām. Mans draugs tās izgatavo pats un man šad tad kādu iedāvina. Ir man viens ļoti labs kāda krievu meistara darinājums. Kāds makšķernieks to noskatījās un gribēja uzreiz pasūtīt desmit, bet sola ne ātrāk kā pēc gada. Pārējie makšķerēšanas veidi mani kaut kā nesaista, vienīgi uz vēdzelēm vēl pasēžu. Bija doma pievērsties forelēšanai, bet to pagaidām esmu atlicis, — stāsta makšķernieks un makšķerlietu tirgotājs.
Lai gan nekādas trofejzivis Rihards pagaidām noķēris vēl nav, par viņa meistarību nevajadzētu šaubīties. Savos pirmajos spiningošanas mačos — K. Martinova piemiņas sacensībās pagājušogad Radžu ūdenskrātuvē — viņš tika pie otrās vietas.
Uz goda pjedestāla (no kreisās) pēc spiningošanas mačiem Radžu karjerā
— Tikko lēca saule, dabūju pirmo mēra līdaciņu. Visu dienu vairāk nekas nepieķērās, bet, jau ārā braucot, paņēma smuks asaris un vēl viena ieskaites līdaka. Biju otrais aiz Borisa Spaskova. Lielākā daļa dalībnieku palika uz nullēm, bet mani izglāba «Zip baits» vobleris. Bet vispār biju diezgan šokēts, jo nedomāju, ka karjers ir tā aizaudzis. Ja pretī pludmalei vēl ir puslīdz normāli, tad aiz salām ir ļoti daudz zāļu, — stāsta makšķernieks.
Riharda ūdeņi ir Radžu ūdenskrātuve, Biržu karjers, Lubāna ezera kanāli un Daugava. Pie tam Daugava pie Pļaviņām. — Pļaviņu HES uzplūdinājumā zivju tomēr ir vairāk, nekā ap Jēkabpili. Cita lieta, ka tās ne vienmēr tur ķeras. Arī ap Līvāniem ir zivīgas vietas, bet Jēkabpilī brīžiem pat mailītes ir grūti saķert, — spriež copmanis.
Rihardam neraksturīgs loms — Lubāna kanālos ar spiningu aiz astes noķertais 14 kg sazāns
Kur satiekas divi godīgi makšķernieki, tur sarunas ir arī par zivju aizsardzību. — Inspektorus esmu saticis tikai pie Lubāna un, protams, Radžos. Ne Daugavā, ne Biržu karjerā ne reizi viņus neesmu manījis. Līvānos esot inspektore sieviete, kas tagad trenkājot turienes «elektriķus». Tādu vajadzētu arī Pļaviņās —daudz tur vēl tīklu un cemerētāju. Starp citu, mūsu veikalā tīklus nevar nopirkt jau kādus 3 — 4 gadus, — tā R. Semjonovs.
Kamēr runāju ar Rihardu, viņš paspēj gan pircējus apkalpot, gan viņu makšķernieku stāstus uzklausīt. Piemēram, par to, kā kovārnis kādam makšķerniekam Vīķezerā nozadzis teju kilogramīgu plaudi un copmanis, ar urbi vicinoties, lamādamies tam skrējis pakaļ, vai arī par to, kā kāds makšķernieks noslīcinājis ledus urbi Baltiņu ezerā, vai stāstu, kā pamatīgs monstrs aizgājis pie paša āliņģa. — Un tā visu dienu. Ne mazāk interesanti, kā makšķerējot! — smejas Rihards Semjonovs.
Foto no R. Semjonova personīgā arhīva
Raksts publicēts “Brīvajā Daugavā” 2016. gada 14. janvārī
Juris Šteinbergs
Ne asakas! 