Kas dzīvo mazajās upītēs?

Dienvidsusēja zem Gārsenes dzirnavu dīķa 2019. gada jūnijā

Vecie makšķernieki bieži stāsta, kā bērnībā zivis ķēruši netālajās mazajās upītēs. Vēlākajos laikos tās lielākoties izbagarētas un pārvērstas par meliorācijas grāvjiem, un zivis pazudušas. Mazliet lielākās upītes vismaz daļēji no šāda bēdīga likteņa ir izbēgušas, un interesanti uzzināt, kādas zivis un cik daudz mūslaikos ir tādās nelielās upēs kā, piemēram, Nereta Krustpils novadā vai Ziemeļsusēja, kas šķērso Salas un Jēkabpils novadu.

Pagājušogad Aknīstes novada pašvaldības uzdevumā zinātnieki no Vides risinājumu institūta pētīja Dienvidsusēju novada teritorijā. Iegūtie rezultāti, protams, nav attiecināmi uz citām upēm, taču kaut kādu priekšstatu par zivju sabiedrību līdzīgās ūdenstecēs var sniegt. Iespējams, ka Aknīstes novada makšķerniekiem ir pavisam cits priekšstats par «savu» upi, bet, manuprāt, ir vērts ieklausīties arī zinātnieku viedoklī.

Divpadsmit zivju un viena nēģu suga

Upes ūdensteces posmos zivju paraugus zinātnieki ņēma 11 vietās – gan lēnteces, gan straujteces posmos. Pētījuma laikā no­ķerti divpadsmit zivju sugu pārstāvji – parastie un bārdainie akmeņgrauži, asari, auslejas, grunduļi, mailītes, raudas, līdakas, strauta pavīķes, vīķes, vēdzeles un platgalves, kā arī strauta nēģi. Pēc skaita visvairāk zinātnieku lomā bijušas makšķerniekus maz interesējošās mailītes, auslejas, bārdainie akmeņgrauži un raudas. Pētījumā secināts, ka «Dienvidsusējas upes zivju sugu sastāvs vērtējams kā tipisks mērenās klimata joslas jaukta tipa upēm». Upe Aknīstes novada teritorijā nav viendabīga. Augštecē, kur tā ir meliorēta, dziļa un aizaugusi, dzīvo maz zivju sugu – zinātnieki nozvejojuši tikai auslejas un kādu vēdzeli, bet lielāka daudzveidība ir zem Gār­se­nes uzpludinājuma, kur strau­me ir ātrāka un gultne – akmeņaināka. Strauj­tecē parādās mailīte un bārdainais akmeņgrauzis, kā arī strauta nēģis. Savukārt Aknīstes pagasta teritorijā tecējums ir lēnāks un upe – dziļāka. Tur ir daudz slēptuvju un barības, tādēļ parādās lēni tekošām upēm raksturīgākas sugas, tādas kā rauda, asaris, līdaka un vēdzele. Zivju skaits visās paraugu ņemšanas vietās gan ir bijis visai neliels, ko zinātnieki pētījumā saista ar hidroloģiska un ekoloģiska rakstura apstākļiem – augš­tecē ar bebru darbību, kritiski zemu ūdens līmeni vasaras periodā zem Gār­senes uzpludinājuma un lauksaimnieku radīto piesārņojumu Aknīstes pagasta teritorijā. Jāpiebilst, ka zivju ieguvi upē zinātnieki veica ar elektrozvejas aparātu, kas atšķirībā no līdzīgiem maluzvejnieku rīkiem zivis nenogalina, bet tikai uz kādu laiku apdullina.

Dzirnavu dīķī dominē rauda

Gārsenes dzirnavu dīķī, kurā kontrolzveju veica ar dažāda lieluma tīkliem, pētnieki noķēra 11 kg zivju, no kurām lauvas tiesa – 4,8 kg (209 gabalas) – bija raudas. Mazāk tīklos bija asari, pliči un ruduļi, pa kādai auslejai, trīs vidēja izmēra līņi un tikai viens plaudis. Līdakas un karpas, kas, neapšaubāmi, Gārsenes dzirnavdīķī mīt, bija spējuši izvairīties no tīkliem. Lielo raudu skaitu zinātnieki izskaidro ar mazo plēsēju skaitu, jo tieši uz tiem parasti ir vislielākais makšķernieku spiediens. Kopējā visu zivju sugu biomasa novērtēta kā zema, bet dīķa zivju sugu sa­stāvs – kā tipisks mērenās kli­mata joslas ūdenskrātuvēm. Tika noķerti 32 asari svarā no 3,8 g līdz 480 g. Ūdenstilpē galvenokārt sastopami no 7,0 cm līdz 10,0 cm gari īpatņi, kā arī daži vidēja un liela izmēra strīpaiņi. Salīdzinot ar citiem Latvijas ūdeņiem, asaru kopējā biomasa Gārsenes dzirnavu dīķī novērtēta kā zema. Nosakot noķerto asaru vecumu un garumu, secināts, ka, salīdzinot ar citiem Latvijas ūdeņiem, asaris Gārsenes uzpludinājumā aug vidēji lēni. Savukārt raudas zinātnieku lomā bijušas no 2,2g līdz 328 g smagas. Dīķī galvenokārt sastopamas maza un vidēja izmēra zivis. Raudu kopējā biomasa šajā ūdenstilpē novērtēta kā vidēji augsta, par iemeslu minot zemu liela izmēra plēsēju skaitu. Secināts arī, ka, salīdzinot ar citiem Latvijas ūdeņiem, rauda šeit aug ātri.

Licencētā makšķerēšana un zivju ielaišana

Šādos ūdeņu apsaimniekošanas dokumentos zinātnieki dod arī rekomendācijas tālākai rīcībai. Bieži tiek rekomendēts ieviest licencēto makšķerēšanu (LM) kā efektīvāko veidu zivju resursu nosargāšanā un malu­zvejniecības ierobežošanā. Tomēr Dienvidsusējas gadījumā zinātnieki šādu risinājumu neiesaka, jo upe ir pārāk maza, lai radītu lielu interesi makšķernieku vidū. Cita lieta, ja tajā būtu lašveidīgās zivis. Arī Gārsenes dzirnavdīķis novērtēts kā pārāk mazs un nepiemērots LM ieviešanai, pie tam Gārsenes iedzīvotāji jau tā samērā efektīvi pieskata savu ūdenstilpi. Pētnieki rekomendē Dienvidsusēju attīstīt kā tūrisma un ūdenstūrisma objektu, kur makšķerēšana sakoptā vidē būtu papildu bonuss. Apsaimniekošanas projekta izstrādātāji secinājuši, ka populārākās Dienvidsu­sējas upes zivis makšķernieku vidū ir līdaka, asaris, retāk plaudis, rauda un sapals. Dienvidsusēja no­vēr­­tēta kā piemērota dzīves telpa ālantam. Ālantu krājumu papildināšana palielinātu upes pievilcību makšķernieku acīs un paaugstinātu upes sociāli ekonomisko vērtību. Rekomendēts ielaist no 5 000 līdz 10 000 zivju mazuļu 3–4 gadus pēc kārtas. Upē Gārsenes ciema teritorijā sastopami strauta forelei piemēroti biotopi, taču šajā posmā upes posmā vasarā ir zems ūdens līmenis un augsta ūdens temperatūra, kā dēļ ielaistās foreles varētu iet bojā, tādēļ šo zivju ielaišana atzīta par nelietderīgu, bet līdaku, asaru un sapalu resursu mākslīgai papildināšanai zinātnieki nesaskata ne bioloģisku, ne ekonomisku pamatojumu. Gārsenes dīķa zivju sabiedrību zinātnieki iesaka papildināt ar ālantiem un samiem. Samu ielaišanai iepriekš bijuši labi rezultāti, sasniedzot lielus izmērus salīdzinoši īsā laika periodā. Rekomendēts ie­laist paaudzētus samu mazuļus, sākot no 300 g. Uzsvērts, ka samu ielaišana ieteicama tikai Gārsenes dzirnavu dīķa teritorijā, nevis visā upē.

Uzziņa.  Dienvidsusēja, saukta arī par Susēju, Lielo Susēju vai Suseju, ir Mēmeles labā krasta pieteka. Iztek no Aknīstes nolaidenuma rietumos no Subates (precīza iztekas vieta ir diskutabla). Šķērso Sēlijas paugurvalni, Taurkalnes līdzenumu. Pie Iesalniekiem ietek Mēmelē. 4,2 km garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Dienvidsusējas garums ir 114 km, kritums – 81 m, gada notece – 0,246 km3, baseina platība – 1220,9 km2. Lielākās pietekas – Zalvīte (36 km), Radžupe (21 km), Arālīte (21 km). Lielākās apdzīvotās vietas krastos – Gārsene, Aknīste, Elkšņi, Nereta, Ērberģe.  (Vikipēdija)

About Juris Šteinbergs

Makšķernieks, maketētājs, mājas lapas administrators, IT pusspeciālists, grafomāns
Šis ieraksts tika publicēts apsaimniekošana, Licencētā makšķerēšana, Upes, Zivju resursi ar birkām , , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.