- Valentīns Jerofejevs (no labās) ar vienu no šīrudens samiem un Ezera Gravānu saimnieku Juri Lūsi.
Šogad veiksmīga sezona Saukas ezerā izvērtusies siguldietim Valentīnam Jerofejevam. Viņš tur ticis ne vien pie sava lielākā zandarta, bet izvilcis arī pamatīgu samu, un ne vienu vien.
Oktobra pēdējā dienā, kārtējo reizi makšķerējot Viesītes novada ezerā, rīta pusē velcējot, Valentīnam pieķērās patiesi karaliska zivs – vairāk nekā 35 kg smags sams. Pagājusi krietna pusstunda, līdz makans dabūts krastā. Tas ir makšķernieka personīgais rekords. Tik lielu samu neviens cits copmanis līdz šim šajā ezerā nebija noķēris. Šis gan nav siguldieša vienīgais Saukā izvilktais ūsainis. Tādi viņa kontā šogad ir veseli trīs. Jau pirmais septembrī izvilktais bijis ievērojams – 28,7 kg, tam sekoja 24. oktobrī pievārētais 31 kg smagais eksemplārs, bet trešais, kā uz pasūtījuma, vēl iespaidīgāks – 35,5 kg – noķerts 31. oktobrī.
Dienā, kad izvilkts pirmais sams, bijusi vēl viena cope. Pēc sajūtām licies, ka vēl viena līdzīga zivs nogaršojusi mānekli, tomēr tā tikusi no āķa vaļā. Paradoksālā kārtā pāri pus Latvijai uz Saukas ezeru Valentīns brauc ne jau pēc samiem. Viņa mērķzivs ir pavisam cita.
- Saukas ezera zandarts 6,8 kg
– Makšķernieku vidū populārā līdaka, protams, ir laba zivs, bet mani vairāk interesē zandarti. Esmu ķēris tos Burtnieku ezerā, Daugavā un citur, bet ķērās tikai tādi eksemplāri līdz 3 kg. Gribējās noķert trofeju, tādēļ internetā sāku meklēt informāciju, kur tos vēl varētu pamakšķerēt. Uzdūros Saukas ezeram un pagājušogad pašā rudenī atbraucu pirmo reizi. Šogad iepazinos ar «Ezera Gravānu» saimnieku Juri Lūsi, un tagad bieži palieku copēt uz divām dienām. Šogad kādas 10 reizes esmu makšķerējis Saukā. Pāris dienas esmu palicis tukšā, bet tad tomēr otrajā dienā kaut ko noķēru. Cerība uz trofejas zandartu piepildījās – oktobrī tiku pie 6,8 kg eksemplāra. Samu esmu noķēris arī agrāk – Daugavā pretī Lindes muižai reiz izvilku 16 kg smagu zivi, – stāsta makšķernieks.

Saukas ezera rekordists – Valentīna 35,5 kg sams.
Valentīns makšķerē gandrīz tikai uz velci. Tas, no malas raugoties, var likties diezgan garlaicīgs copes veids – iemet makšķeres un braukā šurpu turpu pa ezeru. Siguldietis gan tam nepiekrīt. Viņaprāt, ja gribas paslinkot, tad tā var arī darīt, bet, ja mērķis ir nopietni copēt un kaut ko nopietnu arī noķert, arī velcējot, ir ko noņemties – jāmaina mānekļi, jāpēta dziļums, jāvada laiva pa izvēlēto maršrutu un jādomā, kāpēc zivis neķeras. Valentīnam palīgs copē ir eholote. Tā gan vairāk paredzēta kranšu un bedru atrašanai un dziļuma noteikšanai. Kādas un cik lielas zivis ir apakšā, noteikt ar to nevarot, bet bieži varot redzēt lielus barus. Tie, visticamāk, esot brekši.
– Zandarts jāmeklē bedrēs un pie krantīm. Ķeru tos ar lieliem, virs 15 cm gariem vobleriem. Mazos tik dziļi nevar iedzīt, lai tas tiktu līdz zandartiem. Paziņas manu panākumu iespaidā no Daugavas arī ir pārvākušies uz Saukas ezeru. Esmu viņiem izrādījis gan voblerus, uz kādiem ķeru, gan izstāstījis, kur un kā tas jādara, taču viņu sekmes pagaidām nav tik labas. Sava nozīme jau ir arī kāta testam, akcijai vai arī – cik tuvu tai krantij novelc mānekli, – spriež V. Jerofejevs.
Veiksmīgais copmanis ar saviem lomiem labprāt dalās sociālajos tīklos. Par paturētajiem samiem viņš tur nereti kaunināts un zākāts par «gaļenieku». Par to gan Valentīns pārāk nepārdzīvo. Pirmo samu noķerot, iešāvusies prātā doma, vai nevajadzētu to atlaist? Konsultējies ar J. Lūsi, kas ir arī ezera apsaimniekotāju – Saukas dabas parka biedrības – valdes loceklis, un viņš kategoriski ieteicis samu paturēt lomā, jo to ielaišana ezerā 2007. gadā, iespējams, tomēr bijusi kļūda, jo tas droši vien izēd kādu daļu no ezera lepnuma – zandartiem.
Pēdējā copē zandarti gan neesot bijuši aktīvi – bez rekordsama izvelcēta vien neliela līdaka un ap kilogramu smags breksis, kam voblera āķis ieķēries spurā. Savukārt samam kuņģis bijis tukšs, un tas, iespējams, liecina, ka ziema atkal būs silta. Lai gan klāt novembris, sezona vēl nebūt nav galā un Valentīns vēl kādu reizi mēros ceļu no Siguldas līdz Saukai. Arī citiem Gaujas krastu iemītniekiem ir veicies zivīgajā Sēlijas ezerā – pērn augustā vēl viens siguldietis Māris Rokpelnis noķēra 29 kg smagu un 185 cm garu samu.
Jāpiebilst, ka gan samu, gan zandartu populācija Saukas ezerā izveidota mākslīgi. Zandartus pirmoreiz te ielaida pirms 20 gadiem, un to krājumi tiek regulāri papildināti. Arī šoruden ar Zivju fonda un pašvaldības finansiālu atbalstu un daļēji arī par Saukas dabas parka biedrības līdzekļiem tika ielaisti 28 500 šo zivju mazuļu. Lielākais ezerā izvilktais zandarts, pēc J. Lūša rīcībā esošajām ziņām, ir bijis 8 kg svarā, bet šogad izvilkti vairāki sešinieki un septiņnieki. Savukārt 0,5 kg smagi samēni ielaisti 2007. gadā. Pēc literatūrā pieejamajām ziņām, Latvijas lielākā zivs gada laikā svarā pieņemas par vienu kilogramu. Saukas ezerā tie barojas vismaz divreiz ātrāk, ja jau 13 gados uzēduši divus pudus.
Foto no V. Jerofejeva personīgā arhīva
Uzziņai
Saukas ezers ir lielākais Sēlijā un 15. lielākais Latvijā. Ezera laukums ir 7,71 km2, vidējais dziļums – 5,1 m, lielākais dziļums – 9,5 m. Nozīmīgākās zivju sugas – zandarti, līdakas, asari, plauži, sami, zuši, līņi un karūsas. Ezeru apsaimnieko Saukas dabas parka biedrība, kas organizē arī licencēto makšķerēšanu. Vienas dienas licences cena nu jau nemainīgi daudzus gadus ir 4 eiro, savukārt gada – 60 eiro. Licences var iegādāties Saukas dabas parka biedrībā Saukas pagasta pārvaldes ēkā Lonē, Saukas veikalā, ezera laivu bāzēs, Jēkabpils veikalā «Asars» un citur.