«Makšķernieku kļūst vairāk, zivju — mazāk»

Juris Čirica

Starp reisiem Juris var pasapņot par lielajiem ūsainajiem samiem.

Tā uzskata kaislīgs makšķernieks Juris Čirica, un viņam var ticēt, jo pie Jēkabpils apkārtnes ūdeņiem savas brīvdienas viņš vadījis vairāk nekā 30 gadu. Un kur tad vēl bērnības copes gaitas Sāvienas ezerā!Ūdeņus Juris vēro arī darbdienās caur paša stūrētā Jēkabpils autobusu parka autobusa logu, veicot lauku maršrutus.

— Autobusu parkā makšķernieku vienmēr ir bijis daudz. Agrāk arodbiedrība rīkoja sacensības, sarūpēja balvas. Lai viss noritētu godīgi, neviens nezināja, kur mači notiks. Pasūtījām autobusu 100 km braucienam, no rīta sanācām, un tad izlozēja, uz kurieni braukt. Sacentāmies gan Kāla ezerā, gan Rīteru karjerā, reiz pat Supes ezerā. Tas gan bija interesants skats, kā 20 vīri vairāk par stundu uz ezeru brida pār sasalušo purvu! Pamazām sacenstieskārotāju kļuva arvien mazāk, un pēdējos trīs gadus mači vairs netiek rīkoti: citu sieva nelaiž, cits makšķerē tikai sev zināmās vietās, bet, iespējams, ka jaunajos laikos kolektīvisma gars ir zudis. Bet tas nenozīmē, ka copmaņu autobusu parkā kļuvis mazāk, — stāsta Juris.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Zivs izvadīšana ir vēl smalkāka štelle, kā autobusa stūrēšana. Abas lietas Jurim padodas labi.

Agrāk, 80. un 90. gados, daudz makšķernieku brauca ar maršruta autobusiem, tad šoferis no viņiem varēja uzzināt, kā veicies. Tagad, kad gandrīz katram ir auto, bet pa kādam pasažierim ar makšķeri tomēr gadoties. Vairāk pašam jāvēro, kas notiek uz ūdeņiem. Kur vīri sēž, tur, iespējams, ķeras un brīvdienās jābrauc pārbaudīt. Gadās arī vilties. Tā, piemēram, šopavasar Juris braucis maršrutā Jēkabpils — Bauska. Pie Piksteres tilta redzējis — veču ka biezs, bet pāri tiltam autobuss pārbrauc ātri: vai tur kāds ko arī vilcis, protams, neiznācis saskatīt. Nākamajā dienā iekritusi brīvdiena, un Juris devies turp. Pa visu dienu copi tā arī nav redzējis. Iespējams, tas bijis kārtējais «ķērās vakar un ķersies rīt» gadījums. Tomēr ne vienmēr tā ir. Ja veči «sabiezē» pie Aiviekstes tilta, kas ved uz dolomīta karjeru, Jurim ir skaidrs, ka breksis ir ienācis un jābrauc pārbaudīt viņam zināmā bedre. Tur ne vienreiz vien viņš vilcis portfeļus 2 kg svarā.

J. Čirica atzīst, ka ir samērā konservatīvs makšķernieks — piemēram, ilgu laiku spiningojis ar rotiņiem un tikai pēdējā laikā pievērsies silikona mānekļiem. Pāris vobleru kastē jau esot, bet šofera alga nav tik liela, lai varētu atļauties pārdesmit eiro katrā copes reizē atstāt Daugavas dzelmē. Arī brekšus viņš ķer ar parasto grunteni un tikai šogad ir aizdomājies par moderna fīdera iegādi. Līdz šim ķēries arī ar pierastām metodēm tīri labi, taču pēdējā laikā zivis ejot mazumā. Agrāk Jurim uz Jāņiem vienmēr bijuši vismaz pieci kūpināti zuši, tagad labi ja vienu var sagādāt. Uz saviem iecienītajiem zandartiem šogad tā arī nav bijis, jo arī tos ir arvien grūtāk noķert.

— Spiediens uz zivīm Daugavā ir nenormāli pieaudzis. Ja agrāk no Dūņām Ābeļu pagastā un uz augšu bija sastopama labi ja viena laiva, tad tagad brīvdienās tur to ir ļoti daudz. Visām ir jaudīgi motori, eholotes, un veči tik mauc. Zivis izķer lielos daudzumos, bet to krājumi netiek papildināti. Viss tiek Rīgai, bet virs hesiem nekas nav gadiem laists iekšā. Tas pats ap Pļa­viņām — velcētāji met lokus ap noenkurotu laivu tik tuvu, ka pat enkura striķi aizķer, — sašutis ir makšķernieks. Ja zandarti Daugavā neķeras, Juris brauc līdakās uz Viesītes ezeru. Šoruden tur bijis jau 6 reizes. Veicies tīri labi — labots pat peronīgais rekords, kas tagad ir 6 kg. Trāpījušās arī mazākas zaļsvārces.

— Bet cik ilgi tur tā būs? Brīvdienās 5 — 6 laivas braukā uz velci šurpu turpu bez apstājas. Tā arī to ezeru var izkāst! Un nevienu reizi man licenci tā arī neviens nepārbaudīja, — tā J. Čirica. Un vēl, par līdakām runājot, Juris bilst, ka parasti maija sākumā, kad beidzies līdaku saudzējamais laiks, ņem nedēļu atvaļinājuma, lai kārtīgi varētu atvilkties, bet, ja tas nav iespējams, tad 1. maijam tuvākās brīvdienas obligāti velta zaļsvārču medībām.

Pēdējos gados problēmas radušās arī ar Jura iecienīto voblu sagādi. Pēc pličiem un breksēniem, kas ir izejviela to «ražošanai», viņš parasti braucis uz Saukas ezeru. Pagājušoziem no visas kastes tikai septiņas zivtiņas bijušas izmantojamas vītināšanai — pārējās visas ar lenteņiem. Agrāk tā nav bijis.

Vienreiz mūsu sarunā vārdam «agrāk» tomēr ir citāda nokrāsa. Juris saka, ka agrāk maluzvejnieku tīklu bijis vairāk, pēdējos gados to skaits samazinājies. Bet, no otras puses, izrādās, līdz galam vēl nav izskausti elektrozvejas piekritēji.

— Kāpēc tagad, rudenī, Daugavā vai Aiviekstē noķertam asarim nav ikru? Va­jadzētu taču būt! Tāpēc, ka kāds pa upi ir nogājis ar elektrību, un asarim pēc strāvas sitiena ar seksu ir cauri, — spriež Juris. Un tas notiek ne tikai upēs! Pieredzējušais makšķernieks stāsta, ka pāris gadus pavasaros labi ķērušās karūsas Sāvienas ezerā, bet šogad — pilnīgs tukšums. Prasījis eze­ra apsaimniekotājam, kas par lietu? Izrādās, ka vienā galā nogājuši «elektriķi». Savākuši karpas, bet no beigtajām karūsām visa ezera mala bijusi balta. Tā lūk!

Neviena saruna ar kaut cik nopietnu makšķernieku nav pilnīga, ja tam nepajautā par personīgajām trofejām. Par 6 kg līdaku jau mi­nēju. Tā Viesītes ezerā šoruden pie niedrēm iekāroja Ju­ra piedāvāto mānekli. Mak­šķernieka zandarta rekords ir nedaudz pieticīgāks — 3,5 kg. Copmaņa kontā ir arī mazliet kuriozi noķerta 2,5 kg smaga mežavimba. Eho­lotē, ko viņš ar savu copes biedru parasti izmanto tikai kanšu un dziļumu noteikšanai, bijusi redzama viena zivs. Juris teicis, ka tā ir viņa zivs, un viņš to paņems. Vienreiz iemetis un izvilcis. Tā gadās… Lielāko samu (6 kg) J. Čirica pievārējis uz gruntsmakšķeres. Tieši ūsaiņiem Juris nolēmis vairāk pievērsties nā­kamgad. Ka­mēr tie Daugavā vēl ir…

Tāda, lūk, bija mūsu saruna. Varbūt mazliet mi­norīga, bet tam par iemeslu, iespējams, bija apmākusies novembra diena. Lai nu kā, bet pozitīvi ir tas, ka Jurim rūp, lai arī viņa mazdēlam, kas copē sper tikai pirmos soļus, pēc gadiem arī tiek kāda zivs no Latvijas ūdeņiem.

Raksts publicēts Brīvajā Daugavā 2014. gada 27. novembrī

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.