Viens no mums, makšķerniekiem

  Ar Mareku Vīksnu sarunājam satikties uz Baļotes ezera ledus. Līdzi ir arī vecākais dēls Raivis, bet sieva, arī kaislīga makšķerniece gan ziemā, gan vasarā, šoreiz palikusi mājās, jo auklē nākošo Vīksnu ģimenes copmani.

IMG_0035

   Saltais un sarmotais janvāra rīts nekādu dižo lomu nesola, bet tas nav šķerslis, lai stundas trīs četras pabaudītu iemīļoto nodarbi. Tikšanās vieta nav izvēlēta nejauši, jo netālu no Baļotes vēl joprojām stāv Mareka vecāsmātes māja, kur pavadītas bērnības vasaras un ezers iepazīts diezgan smalki, tāpēc tas viņam vēl joprojām ir iecienīta copes vieta . Jaunībā līņus nārsta laikā reizēm pie krasta ķēris ar rokām un no vietējiem «brakariem» tolaik dzirdēti stāsti par pudu smagām karpām tīklos. 

— Ziemā no ledus Baļotē pārsvarā ķeras nelielas raudiņas, tādēļ bieži makšķernieki te tās saķer dzīvajai ēsmai un tad dodas uz citiem ezeriem likt ūdas. Īsta sērga ir mazie ķīsēni, kas sit nost tārpus. Pirms trīs nebūsi izvilcis, pie raudiņas vai breksēna netiksi! Baltās zivis šajā ezerā ir ne visai garšīgas, iespējams, ka dūņas vainīgas, bet varbūt kaut kas ietek arī no apkārtējiem laukiem. Tās tiek maniem trīs kaķiem. Kādreiz ezerā bija vairākas peldvietas. Tagad tās lielākoties aizaugušas, šur tur žogi līdz pašam ūdenim, zeme apkārt ezeram ir privātīpašums un jāuzmanās no vaļā palaistiem suņiem. — stāsta Mareks. Kā dzīvs apstiprinājums viņa vārdiem, mūs apciemo liels vilku sugas suns, kas, lai arī miermīlīgi noskaņots, nodara būtisku skādi — notiesā iebarošanai sarūpētās grūbas.
Makšķernieks stāsta, ka ar «pīcku» darboties sācis deviņu gadu vecumā Zīlānu pansionāta dīķī. Tas vēl joprojām redzams pa viņa virtuves logu. Pirmais kāts bija tēva krievu stiklšķiedras teleskopiskā makšķere. Tēvs arī ierādījis, kā piesiet āķi un pareizi iemest, lai makšķere nesapītos. Toreiz dīķī ķērušies grunduļi, asari, un pat karpas. Tagad gan tur pārsvarā mīt mailes un līdakas.
Ziemā M. Vīksna makšķerē arī Radžu ūdenskrātuvē un Kāla ezerā. Pagājušogad copes kolēģis tur noķēris arī pāliju, bet Marekam tā uz āķa nav vēl trāpījusies. Bet gribētos noķert gan! Varbūt šoziem veiksies!
— Uz ledus kāpju, kad tā biezums ir vismaz 10 cm. Ledū esmu ielūzis tikai vienreiz — tepat Baļotē, pie paša krasta, un arī tad tikai līdz vidum. Pacopēju brīdi un tikai tad gāju mājās. Kamēr līdz tām tiku, gan pats biju sasildījies, gan drēbes sausas.

Mareks ar Neretas upītes līni

Mareks ar Neretas upītes līni

Vīksnu ģimenē valda arī sacensību gars. Uz pēdējā ledus viņi mēdz sarīkot ģimenes mikromačus. Dēls Raivis bilst, ka tētis parasti paliek trešais (pēdējais), jo viņam trūkst pacietības. Pagājušogad abi ģimenes vīrieši piedalījušies arī Jēkabpils zemledus makšķerēšanas mačos. Tur gan lielas sekmes nav guvuši, toties ģimenes galva var lepoties ar 3. vietu Preiļu novada mačos pludiņmakšķerēšanā komandām.
— Īsti godīgi jau tādi «sētas» mači nav — vietējie zivis jau piebarojuši vai pat iepriekš saķēruši. Nolikumā teikts, ka makšķerēt var ar vienu kātu, bet pēc brīža skatos, ka tiek cilāti jau divi. Ar visu to, trešo vietu dabūjām, — pieredzē dalās M. Vīksna.
Lai gan ziemas copei nav ne vainas, iecienītākā Marekam ir gruntsmakšķere. Ar to arī vislabāk veicies, ķerot līņus, arī tepat Baļotē, plaužus un vēdzeles. Šīs zivis Marekam arī vislabāk garšo, sevišķi līnis ar sviestu un dilēm cepts folijā. Daugavas līnis tomēr ir garšīgāks par Baļotes, jo nav ar dūņu garšu.

Baļotes ezera lomi

Baļotes ezera lomi

Mareka personīgie rekordi, kā jau lielākai daļai copmaņu, tālu atpaliek no Latvijas rekordiem, taču ir izvilkta gan 3,1 kg līdaka, gan 2 kg breksis – lomi, kādus daudzi makšķernieki savā dzīvē tā arī ne reizi nenoķer. Reiz Aiviekstē uz āķa trāpījies arī krietns zutis. Par līdakām runājot, tās Mareks ķer tikai ziemā ar ūdām, jo spiningošana nav viņa mīļākis copes veids. Vīksnu ģimenes līdakas rekords pieder četrpadsmitgadīgajam Raivim, vizuļu mētāšanas entuziastam, — 3,5 kg zaļsvārce noķerta jau pieminētajā pansionāta dīķī.
Arī garo rudens vakaru zivs vēdzele bieži ir Mareka lomā. Labākie “’lurbu” lomi bijuši pie Aiviekstes tilta. Lielākā, 1,5 kg smaga, noķerta aizpagājušogad ar „slepeno” ēsmu — līdakas fileju. Arī nelielas vardītes ir laba ēsma, tikai tās laicīgi jāsaķer un jāsasaldē, jo novembrī un decembrī, kad ir īstais vēdzeļošanas laiks, tās vairs nav atrodamas. Tā nu sanāk, ka, ja kāds parevidētu Vīksnu ledusskapi, tur dažbrīd varētu atrast arī saldētas vardes.
— Pats zivis gan tīru, gan gatavoju. Lasītājiem varu ieteikt vēdzeles pagatavošanas recepti: notīra gļotas, izņem iekšas, vederā saliek sīpolus un zivju garšvielas, apslaka nedaudz ar eļļu un ietin folijā. Liek cepeškrasnī 180 grādos. Kad zivs izcepusies, var pārliet ar majonēzi vai apbērt ar sieru. Vēdzeles aknas un ikri vispār ir īsta delikatese, — savās kulinārajās pārdomās dalās M. Vīksna.
Ar lotu jeb vēdzeļu copi saistās arī viens no Mareka makšķernieku stāstiem: — Bijām ar draugu aizbraukuši uz Aivieksti. Sametām makšķeres, iekūrām uguni un … aizmigām. Kad pēc mums atnāca nolīgtais šoferis, lai vestu mājām, bijām apsarmojuši balti, bet drauga zābaki ugunskurā gandrīz sadeguši. Labi ka kājas palika veselas. Tā nu viņam līdz autiņam nācās doties vienās zeķēs.
Vaicāts, kāda ir viņa sapņu zivs, Mareks min balto amūru un stori. Tās diezin vai Daugavā ir noķeramas, lai gan 70-tajos gados to mazuļi it kā tur esot ielaisti. Visticamāk pie tām varētu tikt kādā maksas dīķi.
Tā nu sarunā ar Mareku nemanot aizritēja četras stundas uz ziemotā Baļotes ezera ledus. Citu makšķernieku tur todien nebija, vien kāds vietējais klīda , iespējams, pārlūkojot ūdas. Mums visiem trim todien ķērās labi — mazās zivis laidām atpakaļ, bet lielās kārtojām sērkociņu kastītē…

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.