Uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par trim rukšiem, karpām un vilku

 

Šis nelāgais notikums, kas bēdīgi beidzās trim vīriem (sauksim viņus par Jāni, Pēteri un Ivanu, lai gan, jāatzīst, ka vārdi, izpildot Eiropas regulas, stipri mainīti), norisinājās pie pazīstamā Purva ezera (nosaukums mainīts, bet ne pārāk).

Advertisements

Būs tikšanās ar Olti un karpu makšķerēšanas tautas mači

Šajā postā gribu pavēstīt par diviem pasākumiem — semināru un sacensībām Baļotes ezerā.

Viens no simta

Saruna Baļotes ezera krastā ar sēlpilieti Juri Rinču, karpu makšķerēšanas sporta komandas “Aigars & Juris” dalībnieku

Vēl vieni karpu mači Baļotes ezerā

Amigo Carp 2 nobeiguma fotosesijai bija sagādājuši smukas zivis. Tās komandai nodrošināja 3. vietu.

No 28. jūnija līdz 1. jūlija pusdienlaikam Baļotes ezerā risinājās Latvijas čempionāta karpu makšķerēšanā 2. posms. Tāpat kā pirmajā posmā, kas tepat notika maijā, piedalījās 18 komandas. Cīņa par medaļām bija ne mazāk dramatiska, kā, piemēram, vieglatlētikā – netrūka ne vairākkārtējas līderu maiņas, ne atpalicēju negaidīta finiša spurta, ne sīvas spēkošanās līdz pat beigu signālam. Arī šīm sacensībām, tāpat kā iepriekšējām, sekoju mazliet līdzi gan caur copeslietas.lv  karpu forumu, gan klātienē trīs dienas piedaloties svēršanā un arī tāpat papļāpājot ar makšķerniekiem. Savus iespaidus un sacensību dinamiku esmu mēģinājis aprakstīt turpmākajā tekstā. 

Lielās karpas pagaidām rokā nedodas

Pēdējā laikā šeit vairāk esmu pārsvarā atspoguļojis dažādas makšķerēšanas sacensības.  Daļēji tas saistīts ar tēmu izsīkumu, daļēji – ar autora slinkumu un pievēršanos vēl citiem hobijiem. Šopavasar Jēkabpils apkaimē norisinājušās vairākas makšķerēšanas sacensības. Šoreiz par vienām, kuras pats nedaudz vēroju no malas. 

Baļotē ķer visas zivis, bet sver tikai dažas

Sestdien, 10. februārī,  Baļotes ezerā pulcējās vairāk nekā pussimts  copmaņu, lai cīnītos par Krustpils novada balvām zemledus makšķerēšanā. Sacensību rītā uzkritusī sarma lielus lomus nesolīja. Un tiešām, katru zivtiņu no āliņģa ārā vajadzēja lūgšus izlūgties, izkasīt, izskrāpēt vai citā mistiskā veidā pierunāt. Sacensību īpatnība šo­reiz bija tāda, ka to noslēgumā nesvēra visas zivis, bet katrā grupā tikai vienu sugu, ko izvēlējās, griežot laimes ratu.

Vislabāk ķeras pretējā krastā

Visvairāk jautājumu copes ekspertiem un grāmatas autoriem (no kreisās otrajā rindā) – Valdim Aleksandrovam, Fēliksam Klagišam un Raivo Skrastiņam – bija klātesošajām dāmām: kā ģērbties uz ziemas copi, kā atpazīt zivis, kāpēc zvejnieki brauc uz Peipusu, un ko darīt, ja inspektors grib atņemt lielo mūža lomu. Vēl pāris tādu stāstu vakaru, un mums būs jaunas makšķernieces!

Lai nedaudz atšķaidītu makšķerēšanas sacensību aprakstu plūsmu, ievietoju šeit nelielu rakstiņu par Jēkabpils copmaņu tikšanos ne pie ūdeņiem vai uz ledus, bet mazliet citādos apstākļos. 

Radžos sacenšas rekordliels zemledus makšķernieku skaits

Svētdien, 21. janvārī, uz Radžu ūdenskrātuves ledus tika sadalītas Jēkabpils atklātā čempionāta zemledus makšķerēšanā balvas. Šoreiz sacensībās, kuras tradicionāli organizēja Jēkabpils Sporta centrs, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, dalībnieku skaits bija ievērojams – 53 copmaņi. Iespējams tas tādēļ, ka šie bija pirmie mači šoziem tuvākajā apkārtnē. No visiem sportistiem, tikai 21 bija vietējais, bet pārējie sabraukuši no malu malām. Tālākie pat no Rīgas, Ikšķiles, Ogres un Daugavpils.

Neskatoties uz zivju gavēni, noslēdzies Jēkabpils novada makšķerēšanas sacensību seriāls

Par uzvarētāju gan posmā, gan kopvērtējumā kļuva Raimonds Vilnraģis

Sestdien Daugavā pie Dunavas makšķernieki sacentās spiningošanā Jēkabpils novada un biedrības «Bancāns» rīkotajos mačos «Jēkabpils novada rudens līdaka 2017». Tas bija trešais – noslēdzošais – posms triju sacensību seriālā. Pirmais zemledus makšķerēšanā tika aizvadīts februārī Klaucānu eze­rā, otrais – maijā Klau­cānu un Priekulānu ezerā.

Makšķernieki cīnās par Konstantīna Martinova piemiņas kausiem

Sestdien Radžu ūdenskrātuvē Jēkabpils Sporta centra rīkotās sporta dienas ietvaros sacentās arī makšķernieki — gan spiningotāji, gan pludiņmakšķernieki no 6.00 līdz 11.00 cīnījās par pazīstamā Jēkabpils makšķerēšanas sporta entuziasta Konstantīna Martinova piemiņas kausiem.

Karpu mači “Baļotes karpa 2017”

No 6. līdz 9. jūlijam Krustpils novada Baļotes ezerā notika mūsu reģionam unikāls notikums – karpu makšķerēšanas komandu sacensības «Baļotes karpa 2017», kuras sadarbībā ar biedrību «Mālpils zivīm» rīkoja Krustpils novada pašvaldība. Tajās bez 15 Latvijas komandām – G&L, Jorku, 8BallKrew, Leax Baltix, Family Carp, Carp Hunter, Golden Carp, Mītava, Ziemeļvidzeme, Mālpils zivīm, Zīles, Chill out,  MMK Zaube, VRV, VRV1  un Bebri – piedalījās arī divas no Igaunijas – Hell Carp un Solo & co, tā ka mači ieguva pat starptautisku raksturu.

Jēkabpils novada līdaka sver trīs kilogramus

Uzvarētājs aknīstietis Ainis Kolosovskis ar savu trīs kilogramīgo “šķilu”, kas bija iekārojusi sudraba krāsas rotiņu.

Pavisam droši, ka novada ūdeņos mīt daudz lielākas zaļsvārces, taču spiningošanas sacensībās “Jēkabpils novada līdaka 2017”, kas 20. maijā risinājās Klaucāna un Priekulāna ezerā, tieši tik svēra smagākā izvilktā zivs.

Zivis ielaidīs, ja būs mazuļi, bet karpu mači notiks jebkurā gadījumā

Tikšanās reizē tika sveikts arī konkursa «Par lielāko zivi 2016» uzvarētājs. Par to otro gadu pēc kārtas kļuva Jānis Kūlītis. Viņa trofeju – 10,155 kg smagu un 91 cm garu karpu – iespējams, šogad noķers vēl kāds veiksminieks, jo pēc fotosesijas zivs tika atlaista.

Zīlānos notika Krustpils novada makšķernieku tikšanās. Tajā novada domes Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts pastāstīja par jaunumiem un iecerēm ezeru apsaimniekošanā šajā gadā, savukārt Vides risinājumu institūta (VRI) pārstāvis Matīss Žagars interesentus iepazīstināja ar pētījumu rezultātiem trijos novada ezeros.

Zemūdens medniekiem vēlreiz iedod kurvīti

Makšķerniekiem, kas zemūdens medniekus uzskata par tikpat kaitīgu “sugu” kā maliķi un rūpnieciskie vai pašpatēriņa zvejnieki, šī varētu būt laba ziņa.  Turpmākais  teksts ar nelieliem labojumiem ir I. Zones raksts “Nepiekrīt atļaut zemūdens medības”, kas publicēts laikraksta “Brīvā Daugava” 4. aprīļa numurā.  

Arī senākos laikos dāmas ņēmušas rokā makšķeri

Marta Lazdiņa pie Daugavas. 30. gadi. Foto no Z. Sažinas arhīva.

Mazs rakstiņš nu jau pagājušās Sieviešu dienas sakarā.

Pirmo pludiņa plunkšķi atceras vēl tagad

Judīte Januškeviča

Ja Jēkabpils pamatskolas skolotāju Judīti Januškeviču kāds skolasbērns vai vecāks gribētu sameklēt brīvdienās, tad tam, visticamāk, nāktos ģērbt kājās zābakus un meklēt viņu uz Kalna pagasta Bancāna ezera ledus vai vasarā uz Klaucāna laipiņas.

Viesītieši labāk ķer, jēkabpilieši ātrāk urbj

 

Godalgoto vietu ieguvēji (no kreisās) – R. Semjonovs, U. Malcenieks, I. Kavrigo

18. februārī Viesītē pulcējās 23 copmaņi, lai paspēkotos novada zemledus makšķerēšanas sacensībās. Pārsvarā piedalījās vietējie mazmakšķerīšu tirinātāji, taču viena trešdaļa no dalībniekiem bija desants no Jēkabpils.

Jēkabpils novada Klaucāna ezerā uzvar madonietis

Uz pārējo copmaņu fona uzvarētāja Andra Turkina veikums tiešām iespaidīgs – 6,1 kg.

Ar šo rakstiņu beidzu Jēkabpils apkaimes copes sacensību aprakstu miniseriālu 3 daļās. Pēdējās divās arī pats piedalījos kā dalībnieks.  

Savs prieciņš arī no vietas ceturtajā desmitā

Iepriekšējā postā rakstīju, ka esmu sev nosolījies šoziem piedalīties makšķerēšanas sacensībās. Solījumu esmu turējis – 28. janvārī biju uz Baļotes ezera ledus kopā ar vēl 59 copmaņiem, lai cīnītos par Krustpils novada un sponsoru balvām.

Radžu ūdenskrātuvē krējumu nosmeļ Preiļu makšķernieki

14. janvārī Radžu ūdenskrātuvē notika Jēkabpils atklātais čempionāts zemledus makšķerēšanā. Lai nedaudz izvēdinātu no organisma vīrusus, aizstaigāju līdz karjeram uzņemt kādu bildi  un paskatīties kā vīriem un sievām veicies.

Ko zinātnieki izpētījuši trijos Krustpils novada ezeros

Marinzejas ezers

Vasarā Vides risinājumu institūts (VRI) pēc Krustpils novada pašvaldības pasūtījuma pētīja trīs novada ezerus — Baļotes, Marinzejas un Timsmales jeb Baltezeru. Zinātnieku uzdevums bija izpētīt esošos zivju resursus un izstrādāt zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus. Iespējams, ka kaut ko sev noderīgu no tiem var uzzināt arī makšķernieki, vismaz to, uz kādiem lomiem katrā ūdenstilpē var cerēt.

Apstiprināts Radžu ūdenskrātuves LM jaunais nolikums. Ar nelielu kavēšanos… (papildināts)

Labāk vēlāk, nekā nekad – ar LM Radžos  atkal viss “čikiniekā”.

1. septembrī Jēkabpils domes ārkārtas sēdē apstiprināts “Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves licencētās makšķerēšanas, licencēto zemūdens medību un licencētās vēžošanas nolikums” (ŠEIT). Attiecībā uz makšķerniekiem nekādas dižās izmaiņas nav – viss gandrīz viens pret vienu kā vecajos noteikumos, no jauna noteikts vienīgi lomā paturamo zušu skaits (1 gab.). Toties nežēlastībā krituši zemūdens mednieki – tiem savas harpūnas jākar vadzī vai jādodas uz citiem ūdeņiem. Tātad — turpmākos četrus gadus Radžos zemūdens medības aizliegtas. Bet par medniekiem mazliet vēlāk, vispirms par ko citu… 

Piecdesmit gadus uz samiem

Mazliet neparasti — samu matadors B. Spaskovs ar līdakas trofeju

Pildot darba pienākumus nācās intervēt Latvijā pazīstamo samu ķērāju jēkabpilieti Borisu Spaskovu. Intervija gan pārsvarā bija ne par copi, bet citā sakarā — Boriss un viņa kundze Anna svinēja zelta kāzas. Tomēr, tā kā viņu dzīvē makšķerēšana ieņem ļoti svarīgu vietu, bez runām par copi neiztikām. Šajā rakstiņā daļa no tā, kas intervijā avīzei iegāja un tas, kas palika ārpus tās – tāda neliela skicīte par rūdīto spiningotāju.

Makšķerēšanai maksas dīķos piekritēju pietiek

Dzīvē galvenā vērtība ir cilvēku savstarpējās attiecības. Tās man sagādā prieku arī saskarsmē ar makšķerniekiem, – saka zivju dīķu saimnieks Elmārs Zīriņš.

Lai gan daļa rūdītu copmaņu par makšķerēšanu maksas dīķos vīpsnā, salīdzinot to ar medībām cūku kūtī, pietiek arī tādu, kas reizi pa reizei grib “atvilkties” vietās, kur loms vairāk vai mazāk garantēts. Jēkabpils apkārtnē viena no nedaudzajām tādām vietām ir 5 km no Viesītes Elkšņu pagasta “Sūnās”, kur saimnieko Elmārs Zīriņš. Viņa īpašumā ir divi dīķi ar kopējo platību 3,5 ha.

Uzvaru atnes pieciniece

A. Stoļarovs savu vienīgo līdaku, kas viņam dāvāja čempiona laurus, spēja iekārdināt ar salātzaļu gumijas zivtiņu.

Svētdien, 5. jūnijā,  Radžu ūdenskrātuvē 21 makšķernieks no Jēkabpils, Kokneses, Pļaviņām Līvāniem un Preiļiem cīnījās par Jēkabpils atklātā čempionāta spiningošanā balvām.

Ar laivu no Trepes līdz Rīgai

Visiem iesaku grāmatu “Atmiņu Daugava”. To skatoties, raudiens nāk cik skaistas vietas savulaik izpostītas (appludinātas).

Garajos ziemas  vakaros, rokoties par digitalizētajiem “Mednieka un Makšķernieka” numuriem, atradu, manuprāt, interesantu gabaliņu par braucienu ar laivu no Trepes, kas atrodas  apmēram pusceļā starp Krustpili un Līvāniem,  līdz Rīgai.  Protams, ka tas ir arī stāsts par makšķerēšanu, bet ne tikai.  Apraksts, kura autors ir kāds Ed. Zariņš, publicēts 1940. gada numuros, bet ceļojums laikam risinājies agrāk, jo Ķeguma HES stāstā vēl nav pabeigts. 

Krustpils novadā viss notiek

Karpas ķeras, zivis tiek ielaistas, konkurss notiek…

Pēdējās nedēļas  laikā no Krustpils novada ienākušas labas ziņas, kas saistītas ar makšķerēšanu un zivīm. Visas tās apkopoju šajā rakstiņā.

Par vēžiem

Nereti makšķerniekiem gaidītās zivs vietā pieķeras vēzis. Šis noķerts Radžu ūdenskrātuvē ziemā uz mormiškas.

Vēži protams nav zivis, bet ūdeņos tie dzīvo un kaut kādā sakarā ar tām ir. Tādēļ, domāju, arī šis raksts bloga tematikai ir atbilstošs. Teksts ir fragments no 19. gadsimta pazīstamā krievu mednieka, makšķernieka un dabas pētnieka Leonīda Sabaņejeva grāmatas “Saldūdens zivju dzīve un ķeršana”.  Šo fragmentu publicēšanai piedāvā makšķernieks Jānis Kupra, kas to tulkojis no krievu valodas.  

Pašvaldība, zemes īpašnieki un makšķernieki spriež par Baļotes ezera perspektīvām

Baļotes ezers pamazām kļūst populārs karpu makšķernieku vidū. Pašvaldība sola turpināt arī citu zivju (līdaku, plaužu)  ielaišanu.

Krustpils novada pašvaldības aicinājums apspriest Baļotes ezera apsaimniekošanas un attīstības perspektīvas bija izraisījis lielu atsaucību tam blakusesošo zemju īpašnieku un makšķernieku vidū — uz tikšanos bija ieradušies ap 40 interesentu.

VRI: Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā zivju ir pietiekami

Pēc ūdens tilpuma un zivju sastāva Pļaviņu ūdenskrātuve faktiski ir lielākais Latvijas ezers. Tam gan ir savas īpatnības.

Janvāra nogalē Koknesē Vides risinājumu institūta (VRI) pārstāvis Matīss Žagars prezentēja pētījumu, ko kopīgi bija pasūtījušas vairākas pašvaldības (Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu, Aizkraukles,  Salas, Krustpils novada, kā arī Jēkabpils pilsētas), lai, balstoties uz to, izstrādātu Daugavas posma no Pļaviņu HES līdz Jēkabpilij zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus un zivsaimnieciskās attīstības stratēģiju un veidotu pašvaldību aģentūru, kas apsaimniekotu šo upes posmu.