Neretas upē zivju palicis maz, bet piesārņojuma ietekme nav ekstrēma

Ar elektrozvejas palīdzību tika pārbaudīts, cik īsti zivju palicis Neretas upītē.

Vasaras sākumā Krustpils novada Neretas un Odzes upē tika konstatēta zivju bojāeja. Toreiz Valsts vides dienesta ierosinātās administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros tika secināts, ka «zivju bojāeja notikusi upēs nonākušā zalvjveida piesārņojuma dēļ». Starp Valsts vides dienestu un Lauksaimniecības ministriju pat izcēlās strīds, kurš ir vainīgs. Kā iespējamie piesārņotāji tika minēti gan lauksaimnieki, gan atkritumu poligons «Dziļā vāda», tomēr piesārņojuma avots un vainīgais tā arī netika noskaidrots un samierinoši tika secināts, ka zivju bojāeja bijusi saistīta ar «vairāku nelabvēlīgu ārējās vides faktoru summāru ietekmi».

Mazs ezeriņš ar smagu raksturu

Krustpils novadā ir vairāki lieli labi apsaimniekoti publiski ezeri, taču vēl vairāk ir mazu privātu ezeriņu, kas arī ir nozīmīgs dabas resurss. Viens no tiem ir Medņu jeb Ungurmuižas ezers Variešu pagastā. Ezers pieder apkārtējo zemju īpašniekiem. Kā tas ir, kad tev pieder ezers, stāsta viens no viņiem – «Ezerkalnu» saimnieks Osvalds Driķis.

Jauno makšķernieku skolā bērni mācās ne tikai makšķerēt

Jūlija vidū trīs dienas «Ezer­krastos» pie Baļotes ezera notika informatīvi izglītojošs pasākums «Jauno makšķernieku skola». To 8 līdz 12 gadus veciem bērniem organizēja Da­bas resursu aizsardzības biedrība un tās pārstāvji Ilmārs un Līga Luksti. Šo pasākumu projekta ietvaros finansēja Zivju fonds.

Makšķernieki dāvina karpu gultas

 Baļotes ezers saņēmis dāvinājumu no karpu makšķerēšanas komandas «Fisher team» – desmit karpu gultas, kas domātas noķertās un atlaist paredzētās zivs saudzīgai novietošanai un atbrīvošanai no āķa. Veikalā viena šāda gulta maksā ap 80 eiro.

«Baļotes ezers Latvijas mērogā ir unikāls»

Jūlija vidū  Ba­ļotes ezerā rosījās SIA «Saldūdeņu risinājumi» pētnieki. Viņi Zivju fonda finansētā un Krustpils novada līdzfinansētā projekta ietvaros veica izpēti, lai, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, novērtētu ezera zivju sabiedrības stāvokli, sniegtu rekomendācijas ezera tālākai ap­saimniekošanai.

Jēkabpilietis izvelk milzu samu

4. jūlijā pie sava mūža loma tika jēkabpilietis Igors Artemjevs. Viņš Pļaviņu ūdenskrātuvē pievārēja 59,940 kg smagu un tieši 2 metrus garu samu.

Lūsis, kurš ķer un ēd zivis

Saruna ar talantīgo volejbolistu Zigurdu Adamoviču par makšķerēšanu un Marinzejas ezeru

Par dīķiem, ezeriem, karpām, līņiem, amūriem, zivju mazuļiem, makšķerniekiem un teritoriālo reformu

Vēl viens raksts, kas tapis Zivju fonda atbalstītā projekta ietvaros. Intervija ar interesantu, darbīgu, daudzpusīgu un patriotisku cilvēku Gundaru Kalvi.  Pirmajā daļā vairāk par karpu un citu zivju audzēšanu, otrajā – par zivju mazuļu audzēšanu un lielajām karpām, trešajā – kā vajadzētu orgnizēt vides dienesta darbu pēc adminitsratīvās reformas.

Kas dzīvo mazajās upītēs?

Dienvidsusēja zem Gārsenes dzirnavu dīķa 2019. gada jūnijā

Vecie makšķernieki bieži stāsta, kā bērnībā zivis ķēruši netālajās mazajās upītēs. Vēlākajos laikos tās lielākoties izbagarētas un pārvērstas par meliorācijas grāvjiem, un zivis pazudušas. Mazliet lielākās upītes vismaz daļēji no šāda bēdīga likteņa ir izbēgušas, un interesanti uzzināt, kādas zivis un cik daudz mūslaikos ir tādās nelielās upēs kā, piemēram, Nereta Krustpils novadā vai Ziemeļsusēja, kas šķērso Salas un Jēkabpils novadu.

Jaunumi Krustpils novada ūdeņu apsaimniekošanā

Par šī gada iecerēm Krustpils novada ūdeņu apsaimniekošanā pastāstīja novada Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts. Lielākie plāni tiek saistīti ar Baļotes ezeru, bet arī pārējie publiskie ūdeņi netiks atstāti novārtā.

Baļotes ezera karpas ir pamodušās un ķeras labi

Ziema šogad beidzās, tā arī pa īstam nesākusies. Iespējams, tādēļ arī karpas pamodušās tik agri. Jau februārī pie ezera varēja manīt dažus nepacietīgus copmaņus, kas centās tikt pie kādas ezera mamzeles.

Daugavā noķerti septiņi zivjubendes

Kādu laiku neesmu šeit neko rakstījis. Biju iecerējis, ka ziemā atsākšu, bet bez ledus nekas nerakstījās. Tagad ir cerība, ka  ar pavasari kaut kas mainīsies, bet maniem tālejošajiem radošajiem plāniem bez slinkuma  tagad uzbrūk  jauns ienaidnieks – koronavīrussa.  Lai nu kā,  esmu solījis Krustpils novadam reizi mēnesī sagatavot lapu par zivju aizsardzību, resursu pavairošanu utt. Tas ir  par visu, ko var pabāzt zem šiem nosaukumiem. Daļu no tā tad varēšu pārpublicēt arī šeit. Bet pagaidām viena priecīga (bet, ja paskatās no cita skatu punkta – bēdīga) ziņa no Krustpils novada. 

Plāno palielināt licencētās makšķerēšanas maksu Baļotes ezerā

Zīlānos notika Baļotes ezera apkārtnes iedzīvotāju, zemes īpašnieku, makšķernieku un citu interesentu tikšanās ar ezera apsaimniekotāja – Krustpils novada pašvaldības – pārstāvjiem.

Baļotē noskaidroti Latvijas čempioni karpu makšķerēšanā

No 15. līdz 18. augustam Krustpils novada Baļotes ezerā norisinājās Latvijas čempionāta karpu makšķerēšanā trešais — noslēdzošais — posms. Tajā izšķīrās, kurš būs šīgada čempions un kuri sportisti pretendēs uz dalību pasaules čempionātā.

Tiesnesis pazuda naktī starp diviem sektoriem

Stāsta Latvijas karpu makšķerēšanas sporta izlases galvenais treneris Oļegs Ružickis.

Saukas ezerā noķerts pamatīgs sams

Viesītes novada mājaslapa http://www.viesite.lv ziņo, ka svētdien, 4. augustā, Saukas ezerā siguldietis Māris Rokpelnis  (attēlā pa labi), ķerot zandartus, uz neliela voblerīša noķēris rekordlielu samu, kas bijis 186 cm garš un 29 kg smags.

Saukas ezers ir slavens ar saviem zandartiem un plaužiem, bet 2007. gadā  te ielaisti arī 0,5 kg smagi samēni. Kā redzams, ūsainis bijis labā maizē. Jāpiezīmē, ka ezerā ir ieviesta  licencētā makšķerēšana, ko organizē “Saukas dabas parka biedrība”.

Kamēr ēsma ir āķa galā, tikmēr vēl ir cerība

Tagad vietalvietis, bet agrāk – viesītietis, Jānis Kūlītis ir makšķernieks no bērna kājas. No tā laika viņam patīk ķert arī karpas, bet iedvesmu piedalīties karpu mačos smēlies Baļotē, tādēļ simboliski, ka saruna ar viņu notika šī ezera krastā necopes brīdī Latvijas čempionāta 2. posma trešajā dienā.

Lielo zivi izvelk jau pirmajā naktī

Automeistars

No 4. līdz 7. jūlijam Baļotes ezerā risinājās Latvijas čempionāta karpu makšķerēšanā otrais posms. Tajā piedalījās 25 komandas, par vienu mazāk, nekā pirmajā posmā maija beigās šajā pašā ezerā.

Baļotes ezerā aizvadīts Latvijas čempionāta noslēdzošais posms

Krustpils novada komandas dalībnieki līdz šim meistarību ar labiem panākumiem slīpēja vietēja mēroga tautas klases mačos. Šoziem – debija Latvijas čempionātā.

Šajā postā ne tik daudz par batālijām uz ledus, bet nedaudz par novadnieku, šādu sacensību debitantu  – Krustpils novada komandas –  startu, veiksmēm un neveiksmēm.

Latvijas čempionātā veterāniem uzvar Inciema un Aglonas makšķernieki

 Sestdien Jēkabpilī uz Radžu ūdens­krātuves ledus Latvijas čempionāta kausus zemledus makšķerēšanā tautas grupā sadalīja veterāni. Tā kā bloga autors turpat netālu pilnīgi “nejauši” makšķerēja  un pilnīgi “nejauši” bija paņemts līdzi arī fotoaparāts, tapa  šis rakstiņš un fotoreportāža. 

Novada sacensībās makšķernieki «ravē» Baļotes ezeru

“Ravēšanā” toni noteica dāmas, bet smagākos darbus tomēr paveica vīri.

Sestdien, 9. februārī,  90 makšķernieki un makšķernieces uz Baļotes ezera ledus cīnījās par Krustpils novada balvām.

Baļotes ezerā šogad pēdējo reizi ielaistas karpas

Starp ielaistajiem baltajiem amūriem, kas vidēji svēra 1–1,5 kg, 14 eksemplāri varēja lepoties ar 5 kg svaru. Ilmārs Luksts teic, ka tādu spēcīgu zivi noturēt rokās nemaz nav tik viegli.

Pagājušajā nedēļā Baļotes ezera zivju resursi pēdējo reizi šogad tika papildināti ar 3,5 tonnām karpu. Ielaisto zivju svars bija no 1 līdz 3 kilogramiem. Šovasar karpas tika ielaistas arī pirms to makšķerēšanas sacensībām. Kopējais ezerā ielaisto zivju svars ir 6,5 tonnas. Tās izmaksāja 20 tūkstošus eiro, no kuriem puse iegūta, pārdot makšķerēšanas licences, bet otru pusi sedza Krustpils novada pašvaldība.

Uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par trim rukšiem, karpām un vilku

 

Šis nelāgais notikums, kas bēdīgi beidzās trim vīriem (sauksim viņus par Jāni, Pēteri un Ivanu, lai gan, jāatzīst, ka vārdi, izpildot Eiropas regulas, stipri mainīti), norisinājās pie pazīstamā Purva ezera (nosaukums mainīts, bet ne pārāk).

Būs tikšanās ar Olti un karpu makšķerēšanas tautas mači

Šajā postā gribu pavēstīt par diviem pasākumiem — semināru un sacensībām Baļotes ezerā.

Viens no simta

Saruna Baļotes ezera krastā ar sēlpilieti Juri Rinču, karpu makšķerēšanas sporta komandas “Aigars & Juris” dalībnieku

Vēl vieni karpu mači Baļotes ezerā

Amigo Carp 2 nobeiguma fotosesijai bija sagādājuši smukas zivis. Tās komandai nodrošināja 3. vietu.

No 28. jūnija līdz 1. jūlija pusdienlaikam Baļotes ezerā risinājās Latvijas čempionāta karpu makšķerēšanā 2. posms. Tāpat kā pirmajā posmā, kas tepat notika maijā, piedalījās 18 komandas. Cīņa par medaļām bija ne mazāk dramatiska, kā, piemēram, vieglatlētikā – netrūka ne vairākkārtējas līderu maiņas, ne atpalicēju negaidīta finiša spurta, ne sīvas spēkošanās līdz pat beigu signālam. Arī šīm sacensībām, tāpat kā iepriekšējām, sekoju mazliet līdzi gan caur copeslietas.lv  karpu forumu, gan klātienē trīs dienas piedaloties svēršanā un arī tāpat papļāpājot ar makšķerniekiem. Savus iespaidus un sacensību dinamiku esmu mēģinājis aprakstīt turpmākajā tekstā. 

Lielās karpas pagaidām rokā nedodas

Pēdējā laikā šeit vairāk esmu pārsvarā atspoguļojis dažādas makšķerēšanas sacensības.  Daļēji tas saistīts ar tēmu izsīkumu, daļēji – ar autora slinkumu un pievēršanos vēl citiem hobijiem. Šopavasar Jēkabpils apkaimē norisinājušās vairākas makšķerēšanas sacensības. Šoreiz par vienām, kuras pats nedaudz vēroju no malas. 

Baļotē ķer visas zivis, bet sver tikai dažas

Sestdien, 10. februārī,  Baļotes ezerā pulcējās vairāk nekā pussimts  copmaņu, lai cīnītos par Krustpils novada balvām zemledus makšķerēšanā. Sacensību rītā uzkritusī sarma lielus lomus nesolīja. Un tiešām, katru zivtiņu no āliņģa ārā vajadzēja lūgšus izlūgties, izkasīt, izskrāpēt vai citā mistiskā veidā pierunāt. Sacensību īpatnība šo­reiz bija tāda, ka to noslēgumā nesvēra visas zivis, bet katrā grupā tikai vienu sugu, ko izvēlējās, griežot laimes ratu.

Vislabāk ķeras pretējā krastā

Visvairāk jautājumu copes ekspertiem un grāmatas autoriem (no kreisās otrajā rindā) – Valdim Aleksandrovam, Fēliksam Klagišam un Raivo Skrastiņam – bija klātesošajām dāmām: kā ģērbties uz ziemas copi, kā atpazīt zivis, kāpēc zvejnieki brauc uz Peipusu, un ko darīt, ja inspektors grib atņemt lielo mūža lomu. Vēl pāris tādu stāstu vakaru, un mums būs jaunas makšķernieces!

Lai nedaudz atšķaidītu makšķerēšanas sacensību aprakstu plūsmu, ievietoju šeit nelielu rakstiņu par Jēkabpils copmaņu tikšanos ne pie ūdeņiem vai uz ledus, bet mazliet citādos apstākļos. 

Radžos sacenšas rekordliels zemledus makšķernieku skaits

Svētdien, 21. janvārī, uz Radžu ūdenskrātuves ledus tika sadalītas Jēkabpils atklātā čempionāta zemledus makšķerēšanā balvas. Šoreiz sacensībās, kuras tradicionāli organizēja Jēkabpils Sporta centrs, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, dalībnieku skaits bija ievērojams – 53 copmaņi. Iespējams tas tādēļ, ka šie bija pirmie mači šoziem tuvākajā apkārtnē. No visiem sportistiem, tikai 21 bija vietējais, bet pārējie sabraukuši no malu malām. Tālākie pat no Rīgas, Ikšķiles, Ogres un Daugavpils.