Karpu mači “Baļotes karpa 2017”

No 6. līdz 9. jūlijam Krustpils novada Baļotes ezerā notika mūsu reģionam unikāls notikums – karpu makšķerēšanas komandu sacensības «Baļotes karpa 2017», kuras sadarbībā ar biedrību «Mālpils zivīm» rīkoja Krustpils novada pašvaldība. Tajās bez 15 Latvijas komandām – G&L, Jorku, 8BallKrew, Leax Baltix, Family Carp, Carp Hunter, Golden Carp, Mītava, Ziemeļvidzeme, Mālpils zivīm, Zīles, Chill out,  MMK Zaube, VRV, VRV1  un Bebri – piedalījās arī divas no Igaunijas – Hell Carp un Solo & co, tā ka mači ieguva pat starptautisku raksturu.

Jēkabpils novada līdaka sver trīs kilogramus

Uzvarētājs aknīstietis Ainis Kolosovskis ar savu trīs kilogramīgo “šķilu”, kas bija iekārojusi sudraba krāsas rotiņu.

Pavisam droši, ka novada ūdeņos mīt daudz lielākas zaļsvārces, taču spiningošanas sacensībās “Jēkabpils novada līdaka 2017”, kas 20. maijā risinājās Klaucāna un Priekulāna ezerā, tieši tik svēra smagākā izvilktā zivs.

Zivis ielaidīs, ja būs mazuļi, bet karpu mači notiks jebkurā gadījumā

Tikšanās reizē tika sveikts arī konkursa «Par lielāko zivi 2016» uzvarētājs. Par to otro gadu pēc kārtas kļuva Jānis Kūlītis. Viņa trofeju – 10,155 kg smagu un 91 cm garu karpu – iespējams, šogad noķers vēl kāds veiksminieks, jo pēc fotosesijas zivs tika atlaista.

Zīlānos notika Krustpils novada makšķernieku tikšanās. Tajā novada domes Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts pastāstīja par jaunumiem un iecerēm ezeru apsaimniekošanā šajā gadā, savukārt Vides risinājumu institūta (VRI) pārstāvis Matīss Žagars interesentus iepazīstināja ar pētījumu rezultātiem trijos novada ezeros.

Zemūdens medniekiem vēlreiz iedod kurvīti

Makšķerniekiem, kas zemūdens medniekus uzskata par tikpat kaitīgu “sugu” kā maliķi un rūpnieciskie vai pašpatēriņa zvejnieki, šī varētu būt laba ziņa.  Turpmākais  teksts ar nelieliem labojumiem ir I. Zones raksts “Nepiekrīt atļaut zemūdens medības”, kas publicēts laikraksta “Brīvā Daugava” 4. aprīļa numurā.  

Arī senākos laikos dāmas ņēmušas rokā makšķeri

Marta Lazdiņa pie Daugavas. 30. gadi. Foto no Z. Sažinas arhīva.

Mazs rakstiņš nu jau pagājušās Sieviešu dienas sakarā.

Pirmo pludiņa plunkšķi atceras vēl tagad

Judīte Januškeviča

Ja Jēkabpils pamatskolas skolotāju Judīti Januškeviču kāds skolasbērns vai vecāks gribētu sameklēt brīvdienās, tad tam, visticamāk, nāktos ģērbt kājās zābakus un meklēt viņu uz Kalna pagasta Bancāna ezera ledus vai vasarā uz Klaucāna laipiņas.

Viesītieši labāk ķer, jēkabpilieši ātrāk urbj

 

Godalgoto vietu ieguvēji (no kreisās) – R. Semjonovs, U. Malcenieks, I. Kavrigo

18. februārī Viesītē pulcējās 23 copmaņi, lai paspēkotos novada zemledus makšķerēšanas sacensībās. Pārsvarā piedalījās vietējie mazmakšķerīšu tirinātāji, taču viena trešdaļa no dalībniekiem bija desants no Jēkabpils.

Jēkabpils novada Klaucāna ezerā uzvar madonietis

Uz pārējo copmaņu fona uzvarētāja Andra Turkina veikums tiešām iespaidīgs – 6,1 kg.

Ar šo rakstiņu beidzu Jēkabpils apkaimes copes sacensību aprakstu miniseriālu 3 daļās. Pēdējās divās arī pats piedalījos kā dalībnieks.  

Savs prieciņš arī no vietas ceturtajā desmitā

Iepriekšējā postā rakstīju, ka esmu sev nosolījies šoziem piedalīties makšķerēšanas sacensībās. Solījumu esmu turējis – 28. janvārī biju uz Baļotes ezera ledus kopā ar vēl 59 copmaņiem, lai cīnītos par Krustpils novada un sponsoru balvām.

Radžu ūdenskrātuvē krējumu nosmeļ Preiļu makšķernieki

14. janvārī Radžu ūdenskrātuvē notika Jēkabpils atklātais čempionāts zemledus makšķerēšanā. Lai nedaudz izvēdinātu no organisma vīrusus, aizstaigāju līdz karjeram uzņemt kādu bildi  un paskatīties kā vīriem un sievām veicies.

Ko zinātnieki izpētījuši trijos Krustpils novada ezeros

Marinzejas ezers

Vasarā Vides risinājumu institūts (VRI) pēc Krustpils novada pašvaldības pasūtījuma pētīja trīs novada ezerus — Baļotes, Marinzejas un Timsmales jeb Baltezeru. Zinātnieku uzdevums bija izpētīt esošos zivju resursus un izstrādāt zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus. Iespējams, ka kaut ko sev noderīgu no tiem var uzzināt arī makšķernieki, vismaz to, uz kādiem lomiem katrā ūdenstilpē var cerēt.

Apstiprināts Radžu ūdenskrātuves LM jaunais nolikums. Ar nelielu kavēšanos… (papildināts)

Labāk vēlāk, nekā nekad – ar LM Radžos  atkal viss “čikiniekā”.

1. septembrī Jēkabpils domes ārkārtas sēdē apstiprināts “Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves licencētās makšķerēšanas, licencēto zemūdens medību un licencētās vēžošanas nolikums” (ŠEIT). Attiecībā uz makšķerniekiem nekādas dižās izmaiņas nav – viss gandrīz viens pret vienu kā vecajos noteikumos, no jauna noteikts vienīgi lomā paturamo zušu skaits (1 gab.). Toties nežēlastībā krituši zemūdens mednieki – tiem savas harpūnas jākar vadzī vai jādodas uz citiem ūdeņiem. Tātad — turpmākos četrus gadus Radžos zemūdens medības aizliegtas. Bet par medniekiem mazliet vēlāk, vispirms par ko citu… 

Piecdesmit gadus uz samiem

Mazliet neparasti — samu matadors B. Spaskovs ar līdakas trofeju

Pildot darba pienākumus nācās intervēt Latvijā pazīstamo samu ķērāju jēkabpilieti Borisu Spaskovu. Intervija gan pārsvarā bija ne par copi, bet citā sakarā — Boriss un viņa kundze Anna svinēja zelta kāzas. Tomēr, tā kā viņu dzīvē makšķerēšana ieņem ļoti svarīgu vietu, bez runām par copi neiztikām. Šajā rakstiņā daļa no tā, kas intervijā avīzei iegāja un tas, kas palika ārpus tās – tāda neliela skicīte par rūdīto spiningotāju.

Makšķerēšanai maksas dīķos piekritēju pietiek

Dzīvē galvenā vērtība ir cilvēku savstarpējās attiecības. Tās man sagādā prieku arī saskarsmē ar makšķerniekiem, – saka zivju dīķu saimnieks Elmārs Zīriņš.

Lai gan daļa rūdītu copmaņu par makšķerēšanu maksas dīķos vīpsnā, salīdzinot to ar medībām cūku kūtī, pietiek arī tādu, kas reizi pa reizei grib “atvilkties” vietās, kur loms vairāk vai mazāk garantēts. Jēkabpils apkārtnē viena no nedaudzajām tādām vietām ir 5 km no Viesītes Elkšņu pagasta “Sūnās”, kur saimnieko Elmārs Zīriņš. Viņa īpašumā ir divi dīķi ar kopējo platību 3,5 ha.

Uzvaru atnes pieciniece

A. Stoļarovs savu vienīgo līdaku, kas viņam dāvāja čempiona laurus, spēja iekārdināt ar salātzaļu gumijas zivtiņu.

Svētdien, 5. jūnijā,  Radžu ūdenskrātuvē 21 makšķernieks no Jēkabpils, Kokneses, Pļaviņām Līvāniem un Preiļiem cīnījās par Jēkabpils atklātā čempionāta spiningošanā balvām.

Ar laivu no Trepes līdz Rīgai

Visiem iesaku grāmatu “Atmiņu Daugava”. To skatoties, raudiens nāk cik skaistas vietas savulaik izpostītas (appludinātas).

Garajos ziemas  vakaros, rokoties par digitalizētajiem “Mednieka un Makšķernieka” numuriem, atradu, manuprāt, interesantu gabaliņu par braucienu ar laivu no Trepes, kas atrodas  apmēram pusceļā starp Krustpili un Līvāniem,  līdz Rīgai.  Protams, ka tas ir arī stāsts par makšķerēšanu, bet ne tikai.  Apraksts, kura autors ir kāds Ed. Zariņš, publicēts 1940. gada numuros, bet ceļojums laikam risinājies agrāk, jo Ķeguma HES stāstā vēl nav pabeigts. 

Krustpils novadā viss notiek

Karpas ķeras, zivis tiek ielaistas, konkurss notiek…

Pēdējās nedēļas  laikā no Krustpils novada ienākušas labas ziņas, kas saistītas ar makšķerēšanu un zivīm. Visas tās apkopoju šajā rakstiņā.

Par vēžiem

Nereti makšķerniekiem gaidītās zivs vietā pieķeras vēzis. Šis noķerts Radžu ūdenskrātuvē ziemā uz mormiškas.

Vēži protams nav zivis, bet ūdeņos tie dzīvo un kaut kādā sakarā ar tām ir. Tādēļ, domāju, arī šis raksts bloga tematikai ir atbilstošs. Teksts ir fragments no 19. gadsimta pazīstamā krievu mednieka, makšķernieka un dabas pētnieka Leonīda Sabaņejeva grāmatas “Saldūdens zivju dzīve un ķeršana”.  Šo fragmentu publicēšanai piedāvā makšķernieks Jānis Kupra, kas to tulkojis no krievu valodas.  

Pašvaldība, zemes īpašnieki un makšķernieki spriež par Baļotes ezera perspektīvām

Baļotes ezers pamazām kļūst populārs karpu makšķernieku vidū. Pašvaldība sola turpināt arī citu zivju (līdaku, plaužu)  ielaišanu.

Krustpils novada pašvaldības aicinājums apspriest Baļotes ezera apsaimniekošanas un attīstības perspektīvas bija izraisījis lielu atsaucību tam blakusesošo zemju īpašnieku un makšķernieku vidū — uz tikšanos bija ieradušies ap 40 interesentu.

VRI: Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā zivju ir pietiekami

Pēc ūdens tilpuma un zivju sastāva Pļaviņu ūdenskrātuve faktiski ir lielākais Latvijas ezers. Tam gan ir savas īpatnības.

Janvāra nogalē Koknesē Vides risinājumu institūta (VRI) pārstāvis Matīss Žagars prezentēja pētījumu, ko kopīgi bija pasūtījušas vairākas pašvaldības (Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu, Aizkraukles,  Salas, Krustpils novada, kā arī Jēkabpils pilsētas), lai, balstoties uz to, izstrādātu Daugavas posma no Pļaviņu HES līdz Jēkabpilij zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus un zivsaimnieciskās attīstības stratēģiju un veidotu pašvaldību aģentūru, kas apsaimniekotu šo upes posmu.

Uz ūdeņiem un aiz letes

Riharda “specialitāte”  ir līdakas un asari

 Ar makšķernieku Rihardu Semjonovu tiekamies makšķerlietu veikalā tirdzniecības centrā «Sēlija», jo tā ir viņa darbavieta.

Aicina uz Daugavas zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu publisko apspriešanu

Pašvaldību aģentūra grib apsaimniekot Daugavu no Pļaviņu ūdenskrātuves līdz Jēkabpilij. Vai makšķernieki būs ieguvēji?

Pagājušā gada sākumā Kokneses dome izteica iniciatīvu izveidot pašvaldību aģentūru Daugavas un citu publisko ūdeņu un blakusteritoriju apsaimniekošanai. Aicinājumu iesaistīties saņēma Pļaviņu, Jaunjelgavas, Aizkraukles, Salas un Krustpils novadi, kā arī Jēkabpils pilsētas pašvaldība.

Ikvienam roka jāpieliek, lai zivs no ūdens ārā tiek

Jēkabpilietis Juris Rutkis un viņa ziemas sezonas pirmās copes trofeja – 12,5 kg līdaka.

Šodien manam copes biedram vārdabrālim Jurim liela diena – mūža zivs, bet virsrakstā minētā roka pieder šī bloga autoram, jo arī es tur biju klāt un palīdzēju cik spēju. Bet par visu pēc kārtas…

Ledus sezona atklāta!

Klaucānu ezers

Ledus sezona atklāta, bet nevarētu teikt, ka īpaši veiksmīgi. Uz Klaucānu ezeru iztaisījos tikai ap 11.00, jo ļoti jau nu nikns sals bija no rīta. Visu dienu arī turējās ap -12 grādiem.

Gārsenes dzirnavezera karpinieks

—  Novembrī Gārsenes dīķī makšķerēšanas sezona ir praktiski beigusies —  tika pa retam kāds pamētā spiningu. Karpas beidz ķerties vēl ātrāk — septembrī, — stāsta P. Stalidzāns.

Ikviens makšķernieks visbiežāk copē tuvākajos ūde­ņos, un tikai tad, ja ilgāku laiku galīgi nekas neķeras, lūkojas tālumā pēc zivīm bagātākiem ezeriem un upēm. Gārsenie­šiem, lai tiktu pie normāla loma, jānoiet turpat ciemata centrā līdz vietējam dzirnavezeram, kas uzpludināts uz Dienvidsusējas, un cope var sākties. Arī pieredzējušajam vietējam makšķerniekam Pēterim Stalidzānam tā ir iecienītākā vieta makšķerēšanas prieku baudīšanai.

Pumpainās raudas

Visbiežāk melnās pumpas sastopamas raudām, bet gadās arī citām zivīm.

Iepriekš publicētais raksts par zivju lenteņiem ir izraisījis samērā lielu interesi, tādēļ šoreiz par citu zivju parazītu, ar kuru arī iznāk saskarties lielākajai daļai makšķernieku.

Sākta zivju ielaišana Krustpils novada ezeros

Uz karpu, kā Latvijai neraksturīgas zivju sugas,  ielaišanu ezeros zinātnieki raugās šķībi, tādēļ šis pasākums Baļotes ezerā pilnībā finansēts par pašvaldības līdzekļiem.

Realizējot projektus, kas finansēti gan ar Zivju fonda līdzdalību, gan tikai par pašvaldības līdzekļiem, šonedēļ sākās zivju ielaišana Krustpils novada ūdeņos.

Baļotes ezerā ieviesta licencētā makšķerēšana

Turpmāk par copi Baļotes ezerā nāksies maksāt.

Līdz šim licencētā makšķerēšana (LM) Jēkabpils apkaimē bija organizēta Viesītes novada Saukas un Viesītes ezerā. No 1. septembra tiem pievienojies vēl viens — Baļotes ezers Krustpils novadā, kurā LM organizē novada pašvaldība. Daļai copmaņu tā, iespējams, ir skumja vēsts, taču, zinot novada vides speciālistu pieeju darbam un domes deputātu atbalstu viņiem, šī raksta autors sliecas domāt, ka ieguvumu makšķerniekiem varētu būt daudz vairāk par zaudējumiem.

Vietalvieša veiksme Baļotē

Jānis Kūlītis un Baļotes ezera  karpa

Stāstu sākšu iztālēm un pamazām. Pirmdien, 24. augustā,  Krustpils novada zivju uzraugi Ilmārs Luksts  un Normunds Zizlāns mani uzaicināja aizbraukt līdzi reidā uz Baļotes ezeru. Piekritu, jo gatavoju rakstu  avīzītei par šo ezeru (publicēts šeit).

Septiņdesmit gadus pie ūdeņiem

Jānis Grīnfelds – makšķernieks, zvejnieks un ķecerīgu domu domātājs

Zīlānietis Jānis Grīnfelds makšķerē no 1945. gada. Pirmo vīru ar makšķeri viņš Daugavā atceras redzējis vēl gadu iepriekš, kad jau bija dzirdama lielgabalu šaušana kaut kur ap Atašieni. Makšķernieka darbošanās toreiz puiku stipri ietekmējusi, un pašam arī sagribējies sākt ķert zivis.