Makšķerēšanai maksas dīķos piekritēju pietiek

dikis4

Dzīvē galvenā vērtība ir cilvēku savstarpējās attiecības. Tās man sagādā prieku arī saskarsmē ar makšķerniekiem, – saka zivju dīķu saimnieks Elmārs Zīriņš.

Lai gan daļa rūdītu copmaņu par makšķerēšanu maksas dīķos vīpsnā, salīdzinot to ar medībām cūku kūtī, pietiek arī tādu, kas reizi pa reizei grib “atvilkties” vietās, kur loms vairāk vai mazāk garantēts. Jēkabpils apkārtnē viena no nedaudzajām tādām vietām ir 5 km no Viesītes Elkšņu pagasta “Sūnās”, kur saimnieko Elmārs Zīriņš. Viņa īpašumā ir divi dīķi ar kopējo platību 3,5 ha.

— Kā nonācāt līdz zivju audzēšanai un maksas dīķiem?
— Tā nopietni maksas zveju piedāvāju otro gadu, lai gan zivis audzēju jau pasen, kopš 1989. gadā kļuvu par “Breša zemnieku”. Mazāko dīķi piemājas zemē izveidoju pats, kad te 1984. gadā notika meliorācijas darbi. Otro mantoju kopā ar radu zemi. To savulaik kā palīgsaimniecību bija izveidojis agroķīmijas uzņēmums. Par zivīm interese man ir no bērnības – ar brāli Saukas ezerā ķērām lielākās zivis. Tik labi, ka tās vajadzēja ezerā laist klāt. Galvenais, kāpēc pievērsos maksas zvejai, ir saskarsme ar cilvēkiem. Man patīk būt sabiedrībā. Atbrauc pie manis makšķernieki un mēs vien otru bagātinām – viņi man kaut ko var pastāstīt, es — viņiem.

— Kādas zivis ir jūsu dīķos?
— Karūsas, karpas un līņi. Šogad pirmo gadu ielaidu arī varavīksnes foreles no 40 līdz 300 gramiem. Ļoti interesanta, jautra zivs — kā delfīni brauc uz astēm, lec ārā, ķer kukaiņus, bet ļoti vārīga. Sākumā teicu makšķerniekiem, lai mazās neņem, bet tagad ļauju paturēt, jo vienalga aiziet bojā un pēc tam pašam jālasa. Mājai tuvākajā dīķī ir karūsas, foreles un karpas, bet tālākais ir tipisks līņu dīķis, lai gan arī tur ir pa kādai citai zivij.

— Katrā karūsu dīķī jābūt arī pa kādai līdakai, kas sīkās zivteles trenkā…
— Pa kādai ir, bet es domāju, ka varavīksnes forele ir plēsīgāka par līdaku. Līdaka, apēd kādu karūsiņu un tad nedēļu atpūšās. Ceru, ka varavīksnes foreles izēdīs arī mailītes, kuras ievazājušas mežapīles.

— Makšķerniekiem nebūt ne mazsvarīgs jautājums – cik tad maksā cope jūsu īpašumos?
— Desmit eiro dienā. No bērniem līdz 15 gadiem es maksu neprasu, lai nāk un ķer. Par zivīm atsevišķi nav jāmaksā. Nekāda svēršana vai pārbaudes nenotiek. Es uzskatu, ka tas būtu zemiski, ja cilvēks atbraucis atpūsties, un es ik pēc laiciņa skrietu okšķerēt, cik viņš noķēris un vai nav kur zivi noslēpis. Ir makšķernieki, kas dienā noķer pa 5, 10 un pat 15 kg zivju, bet ir dienas, kad ķerās sliktāk. Esmu novērojis, ka tas ir tad, kad pūš ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš. Lietus laikā ķeras ļoti labi, bet pēc tā divas dienas dīķis ir kā izmiris, visticamāk, ūdens līmeņa svārsību dēļ. Es makšķerniekus par to informēju. Kad kādam galīgi nekas neķerās, man ir tāda kā vainas sajūta un jūtos nelaimīgs, bet par laimi tādas reizes ir retas.

dikis1

Nav nekāds parks, bet nav arī neizbrienami džungļi. Krasts visapkāt dīķiem ir pieejams un  copmaņu ērtībai izvietoti bluķīši sēdēšanai.

— Makšķerē pārsvarā vietējie?
— Šo divu gadu laikā cilvēki ir bijuši praktiski no visiem Latvijas nostūriem. Diezgan daudz brauc arī no tuvākās apkārtnes —Viesītes, Lones, Saukas. Es viņiem prasu – jums taču ir savi ezeri, kāpēc braucat pie manis. Šie atbild, ka gribās kādu pārmaiņu, tāpēc. Daudzi ir bijuši te jau vairākas reizes. Reiz viens pavecāks sirms kungs ar lepnu mersedesu bija no Rīgas atbraucis. Atnāca pie manis un stāsta, ka esot savu meitiņu atvedis pamakšķerēt. Skatos uz dīķi un nevienas meitiņas neredzu. Izrādījās, ka kungam ir jau pāri 90 gadiem, bet meitiņai – tuvu pie 70. Citā reizē atnāk divas dāmas un prasa, kāpēc viņām neķeras, bet veči blakus velk vienu zivi pēc otras. Saku, lai tad arī prasa tiem vīriem, ko viņas dara nepareizi. Esot jau prasījušas, bet šie nesaka. Tā lūk… Es brīnos par to, ka ap 30 procentu no copmaņiem ir daiļā dzimuma pārstāves, un, ziniet, ķer viņas ļoti profesionāli. No Jēkabpils atbrauca divi melnīgsnēji vīri. Šie negribēja maksāt naudu, bet par diennakts copi piedāvāja elektrisko ganu 320 eiro vērtībā. Kam man gans, ja lopu nav! Varat iedomāties paši, kur viņi to ierīci bija ņēmuši… Vienojāmies, ka tomēr jāmaksā naudā, un turpmāk viss norosinājās korekti. Bieži uz vairākām dienām brauc ģimenes ar maziem bērniem, tāpēc plānoju rudens pusē uztaisīt mazuļiem smilšu kasti. Lielākais makšķernieku pieplūdums ir jūlijā un augustā, kad ir atvaļinājumu laiks, un līdz pat pirmajiem saliem. Pašlaik copmaņu ir mazāk, jo tie, kas pa ziemu bija stipri nocietušies, jau agrā pavasarī bija atskrējuši. Brauc arī nopietni karpinieki, kam copes arsenāls ir salikts gandrīz vai kā ieroči somās. Tur ir ko redzēt…

— Kādas ir jūsu prasības makšķerniekiem?
— Galvenais, lai nemēslo. Smēķētājiem izsniedzu burciņu izsmēķiem un bonusā vēl cigareti tajā ielieku. Un vēl brīdinu, lai makšķerēm uztin jaunas auklas. Aukla pa gadu paspēj krietni patrūdēt un beržoties caur riņķiem tā arī krietni paplūk. Uz karpām jāiet ar svaigām auklām, lai spēcīgās zivis tās nepārrauj. Man negribētos, ka kāda karpa peld pa dīķi ar metriem garu žilku pie mutes. Dažreiz gan tiek pārrautas arī svaigas auklas, un makšķernieki, negribēdami zaudēt dārgos pludiņus, nereti peld tiem pakaļ. Tas gan ir diezgan ekstrēms pasākums, jo ūdens apakšējos slāņos ar ļoti auksts. Tāpēc jau arī te ielaidu varavīksnes foreles.

dikis5

Sudrabegļu audzīte pašā ceļa un karpu dīķa malā .

— Uz cik lielām zivīm “Sūnu” dīķos makšķernieki var cerēt?
— Lielāko karpu 5,5 kg izvilka kāds īrs. Trīs vīru kompānija te bija jau mazā gaismiņā. Pēc pusstundas karpa bija krastā, un veiksminieks pārējiem teica, ka pietiek makšķerēt un jābrauc zivs cept. Līņi ir ap kilogramu svarā, foreles nu jau būs izaugušas līdz 0,5 kilogramiem.

dikis3

Bezmaksas bonus – ziemeļu gulbju pāris ir pastāvīgs dīķu iemītnieks gadu no gada. Vēl pie šādiem bonusiem jāpieskaita ziedošās ūdensrozes un kurkstošās zaļās vardes. Tas liecina, ka dīķos ūdens ir tīrs.

— Un kāda ir labākā ēsma?
— Katru dienu ēdienkarte zivīm var būt cita. Ķer uz kukurūzu, peletēm. Reiz viena kompānija pat uz žāvētiem cīsiņiem. Bet, protams, ir dienas, kad neņem ne uz ko. Dažreiz cilvēki brīnās, ka mani dīķi ir mierīgi. Viņi stāsta, ka citos karpu dīķos zivis priecājas un lec ārā no ūdens, ķer iemesto maizi. Bet tur īstenībā zivis ir badā! Ne jau no prieka viņas tur lēkā, bet no bada, mēģinot noķert kādu mušu. Tādi komerciāli dīķi īstenībā ir zivju koncentrācijas nometne. Dīķiem jābūt mierīgiem. Es zivis baroju ar paša audzētiem kviešiem un kartupeļiem, nedaudz arī ar kombikormu. Zivis ir paēdušas, bet ne pārbarotas.

— Zivsaimniecība ir viena no jūsu biznesa sastāvdaļām. Vai tā ir ienesīga?
— Savulaik man bija 200 hektāru zemes un es audzēju ne tikai zivis, bet arī labību, kartupeļus un nodarbojos ar tirdzniecību. Krīzes laikā saimniecību samazināju uz 19 ha. Labību audzēju tikai zivsaimniecības vajadzībām. Lai saņemtu maksājumus no Lauku atbalsta dienesta par zivīm, es nedrīkstu pārdot vairāk nekā 600 kg no hektāra. Projekts, ko realizēju otro gadu, ir paredzēts kā atbalsts zivju audzēšana nerūpnieciskiem mērķiem, tāpēc arī šādi ierobežojumi. Jāsaka, ka kontrole gan no Valsts vides dienesta, gan Pārtikas un veterinārā dienesta, gan Lauku atbalsta dienesta puses ir ļoti stingra, taču es par to nesūdzos, jo cilvēki šajos dienestos, it sevišķi Jēkabpils iestādes ir ļoti pretimnākoši un saprotoši. Es tur nekad nejūtos kā lūdzējs.

— Zivis jūs drīkstat arī pārdot?
— Jā, man ir visas nepieciešamās atļaujas. Zivju veselībai seko līdzi veterinārārsts. Mazuļi tiek iepirkti sertificētās zivaudzētavās un pirms ielaišanas savos dīķos es tās vēl 5 minūtes paturu 1% sālsūdenī, lai ar garantiju ietu bojā visi iespējamie parazīti.

— Cik daudz zivju jūs realizējat bez tā, ko izķer makšķernieki?
— Praktiski nemaz, jo viss pieļaujamais apjoms tiek izmakšķerēts. Arī par maksas zveju ieņemtais viss tiek ieguldīts atpakaļ dīķos zivju mazuļu veidā.

— Kaut kādi riski jau pastāv arī zivsaimniecībā – slimības, ūdeles, negodīgi cilvēki, zivju slāpšana.
— Kā saka mans veterinārārsts, zivis slimo tur, kur ir to pārāk liela koncentrācija, bet šādos dīķos ļoti reti. Amerikas ūdeles pirms pāris gadiem arī bija ieviesusies, bet, lai cik tā rijīga, nevar jau tonnām zivju apēst. Bet runājot par cilvēkiem – pirms gadiem četriem pa nakti kāds bija atrāvis vaļā meniķi. No tā laika, lai nevarētu to pacelt, esmu uzkrāvis virsū pamatīgus akmeņus, kas ar rokām nav izkustināmi. Zivju slāpšanas risks gan ir, un ne tikai ziemā, bet arī ļoti karstā vasarā, tādēļ ar kompresoru ūdenī pumpēju gaisu. Forelēm ir tā īpatnība, ka viņas peldpūsli uzpilda ierijot gaisu, kamēr citām zivīm tas notiek ar asins palīdzību. Tādēļ foreļu dīķī ziemā jābūt atklātam ūdenim, kur forelēm gaisu iekamt. Ja viņas to nedabū, nogrimst dibenā un nomirst bada nāvē. Nolaižot līņu dīķi es esmu sapratis kā ziemo šīs zivis. Ūdens tiek nolaists trīs dienu laikā, un pie meniķa sakrājas ne tikai zivis, bet arī dūņas. Pa nakti līņi kaut kādā veidā ierokas dūņās un kūdras slānī tā, ka galvas vien ārā. Un visiem tās pagrieztas uz dienvidaustrumiem!

— Ko jūs novēlētu makšķerniekiem, kas gribētu pamakšķerēt jūsu dīķos?
Makšķerēt, tāpat kā visās lietās, jāiet ar labām domām un gaišu prātu. Sliktas domas cilvēku var nobeigt.

dikis2

Ar saimnieku visas copes nianses vislabāk saskaņot iepriekš. Telefons — bildē.

P.S. Ja kādu lasītāju, ir ienteresējusi cope šajos dīķos, “Sūnas” var atrast viegli – Viesītes aplī jāpagriežas uz Aknīstes pusi, piecus kilometrus tālāk pie liela akmens ceļa malā, kam pabraukt garām nav iespējams, ir norāde uz divām mājām – “Muižiņu” un “Sūnām”. Dīķis, kura malā ir skaista sudrabegļu audzīte, arī ir pirmais no Elmāra Zīriņa dīķiem, bet otrais – mazliet tālāk.

 

Publicēts laikrakstā “Brīvā Daugava”  2016. gada 9. jūnijā

 

 

Advertisements

About Juris Šteinbergs

Makšķernieks, maketētājs, mājas lapas administrators, IT pusspeciālists, grafomāns
Šis ieraksts tika publicēts Apraksts, apsaimniekošana ar birkām , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

1 Response to Makšķerēšanai maksas dīķos piekritēju pietiek

  1. Karpinieks saka:

    Nabaga īpašnieks kurš ļauj cept 5kg karpu

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.