Makšķernieks bez makšķerēšanas kartes

Sandis

Sanda šīsvasaras spiningošanas favorīts — «Megabass» virsmas māneklis — atnesis ne vienu vien labu lomu.

 Sandim Grigorjevam makšķerēšanas karte arī nemaz nav vajadzīga — viņam ir tikai 15 gadu. Makšķerēt uz Daugavu zēns iet katru dienu, jo upe Ābeļu pagasta Dūņās, netālu pie robežas ar Dignājas pagastu, ir 50 metru no mājām — jāpāriet tikai pāri ceļam un jānolaižas lejā pa krastu.

Turpat rokas stiepiena attāluma stāv arī vecā labā padomju laika alumīnija laiva «Progress». Motora tai nav, tā ka Sandim ir iespēja ne tikai no tās copēt, bet arī trenēt muskuļus, liekot lietā airus. Jautāts, vai apkārtnē visi ir makšķernieki, Sandis purina galvu. No tuvākajiem kaimiņiem viņš tāds ir vienīgais. Kādreiz makšķerējis tēvs, viņš tad arī Sandim ierādījis pirmās copes gudrības. Arī visā Ābeļu pamatskolā, kuras 9. klasē Sandis mācās, neviena kaut cik nopietna makšķernieka neesot.

— Visi mani skolasbiedri cauru dienu sēž pie datoriem. Es internetā tikai co­pes lietu portālu palasu. Man labāk patīk pie Dau­gavas, — spriež Sandis. Makšķerēt S. Grigorjevs sācis jau tad, kad vēl skolā negājis — 6 gadu vecumā. Pirmā noķertā zivs bijis asaris, bet, cik liels, sen jau aizmirsies. Par makšķerēšanu ar lazdas kātu un paštaisītiem korķa pludiņiem, tāpat leģendārajiem «Ausmas» stiklšķiedras kātiem, puisis tikai nostāstus dzirdējis. Zivis no upes mānīt sācis un joprojām turpina ar «Salmo» kātiem. Prāts jau nesoties uz kaut ko smalkāku, bet viss atkarīgs no mammas atbalsta.

Sandis

Ne jau visi paštaisītie mānekļi ir vienlīdz zivīgi. Par augšējo «plāceni» Sandis saka, ka pats nesaprot, kāpēc tādu uztaisījis — ar to nekas nav noķerts. Toties mazie apaļie un daudzdaļīgie strādājot ļoti labi. Visi paštaisītie rotiņi esot aprauti, un palikušas vien sagatavotās lapiņas.

— Mamma šo to atvēl copes lietu iegādei, bet par to man jāgādā zivis visai ģimenei un jāveic šādi tādi mājas darbi. Mazās zivtiņas kaķiem nemaz neņemu — mūsējie pārtiek no lielo zivju galvām. Man zivis tā īsti nemaz negaršo, izņemot samus, bet, ja jau ir saķerts un mamma pagatavojusi, jāēd vien ir, — stāsta makšķernieks.

Daļēji ierobežoto līdzekļu dēļ, bet galvenokārt paša intereses vadīts, Sandis sācis taisīt mānekļus pats. Vobleri mazliet netradicionāli top no ozola un apses, bet kur tad lai Dūņās atrod balsas koku… Šūpiņi tiek darināti no klētiņā atrastām vecām karotēm, bet rotiņi — no dzelzs loksnes un ģitāras stīgām. — Nav jau mani pašgatavotie vobleri tik smuki kā pirktie, bet galvenais, ka uz tiem ķeras. It sevišķi labi izdevušies tie, kas iet pa ūdens virsu. Uz tiem asari, līdakas, sapali un mežavimbas ņem kā trakas, — savus darinājumus slavē to autors. Viss Sanda mānekļu arsenāls satilpst vidēja izmēra instrumentu kastītē, tomēr ne jau to skaits ir noteicošais.

— Kādreiz ir tā, ka, makšķerējot no krasta, man tīkliņā ir pa kādam sapalam, līnim vai asarim. Piebrauc onkuļi, izvelk savus vobleru kalnus un sāk mētāt, bet viņiem nekas neķeras. Šie pienāk pie manis un prasa, kā cope. Kad parādu savus lomus, tie paliek tādi domīgi un tikai mirkšķina acis. Vienreiz te bija piestājuši vācieši. Uzlika voblerus tik lielus kā pagales. Ko viņi gribēja uz tādiem noķert, tā arī nesapratu, jo neko jau neizvilka. Lai kaut ko nopietnu noķertu, upe ir jāpazīst, — spriež jaunais makšķernieks. Sandis saka, kā Daugavā 4 km uz abām pusēm no mājām zina katru bedri, atstraumi un atvaru. Vecie makšķernieki, šo izlasot, iespējams, pasmīnētu bārdā, bet droši vien, ka daļa taisnības jauneklim arī ir. Kā gan citādi viņš tiktu pie saviem lomiem, kas, varbūt ir patālu no īstiem rekordiem, tomēr samērā ievērojami viņa ve­cuma copmanim — piecinieces līdakas, sapala ap 2 kg svarā, 4 kg smaga sama, kilogramīga asara vai pusotr­nieces meženes?

sandis2

Aizpērnā rudenī izvilktā 2,5 kg līdaka – Sanda copeslietas.lv profila bilde.

— Te ir daudz mežavimbu, sevišķi netālajā seklumā, pa kuru Daugavu līdz saliņai var kājām pāriet. Pirmo noķēru šogad savā dzimšanas dienā. Netrūkst arī skaistu asaru. 8 līdz 9 kg smagas līdakas arī var dabūt. Pats tādu esmu līdz laivai atvilcis. Nebija uztveramā tīkliņa, bet roku mutē bāzt bija bail. Aizgāja… Zandartu šajā posmā, iespējams nemaz nav. Pašam nav gadījies, un arī dzirdējis, ka kāds būtu noķēris, neesmu. Vēdzeles jāmeklē augstāk pa straumi pie Sudrabkalna. Baltajām zivīm man ir smuka bedrīte netālu no mājas, tur pavasarī ienāk smukas raudas, — par sava Daugavas posmu zivu bagātību stāsta S. Gri­gorjevs. Sandis uzskata, ka sami šai posmā nav lieli — uz spininga pavisam mazi trāpās, bet lielāki — uz gruntenes. Tomēr iespējams, ka kāds lielāks arī tomēr ir. Vienreiz, kad bijis iemetis grunteni un uz brīdi aizskrējis uz mājām, viens bija ievilcis makšķeri zālēs. Nācies brist pakaļ, bet zivs galā vairs nebijusi. Otrajā gadījumā paņēmis tāds milzis, ka laivu labu brīdi valkājis pa upi. Arī ar tēva palīdzību nav varējis to pacelt, tā ka Sanda mūža sams vēl mīt kaut kur Daugavas dzīlēs un audzē kilogramus.

— Pirms pāris gadiem izvilku zuti. Toreiz es tādu zivi nepazinu — domāju, ka pieķērusies čūska. Izvilku to smiltīs, bet zutis atkabinājās no āķa un ieslīdēja atpakaļ ūdenī. Tagad jau es zinu, ka vajadzēja uzreiz apbērt ar smiltīm, lai var saņemt rokās. Nākošreiz, kad tāds trāpīsies, būšu gudrāks, — tā jaunais makšķernieks. Sarunā ar Sandi var just, ka Daugavu viņš mīl, bet savas pretinieces — zivis — ciena.

Viņam nav problēmu atlaist zemmmēra zivis, arī mēra līdakas, kas ir zem pusotra kilograma. Vaicāts, vai desmitnieci līdaku viņš atlaistu, zēns kļūst domīgs. Laikam tomēr nē, gribētos mammai parādīt… Jaunajam copmanim sāp sirds par maluzvejnieku izdarībām. Reiz aiz krūma noskatījies, kā no tīkla izvilkta 15 kg smaga līdaka. Par tās svaru Sandis ir drošs, jo «maliķi» skaļi apsprieduši savu guvumu. Toreiz nezinājis telefona numuru, citādi būtu zvanījis inspektoriem. Sarunas nobeigumā, kad saule jau laižas uz rieta pusi, Sandis noprasa, vai intervētājam spinings nav līdzi — varētu kopīgi pacopēt. Kad piedāvājumu tomēr atraidu, Sandis nosaka: — Es gan vēl aizskriešu līdz upei, jūtu, ka šodien jābūt labai copei.

 

Raksts publicēts “Brīvajā Daugavā” 2014. gada 19. septembrī

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.