Ezers ar avotu un naudas mucu

Krustpils novada atpa­zīstamākie ezeri dažādu iemeslu dēļ ir Baļotes ezers un Laukezers. Taču viens no interesantākajiem un noslēpumainākajiem, šķiet, ir Silabebru ezers Variešu pagastā. 

Tas  atrodas Austrum­latvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, 98 m  virs jūras līmeņa, Madonas–Trepes vaļņa vidusdaļas rietumu pakājē. Resurss ezeri.lv vēsta, ka tā platība ir 27,8 ha, garums – 1 km, lielākais platums – 0,5 km, vidējais dziļums – 0,3 m, lielākais dziļums – 1,2 m.  Krasti ir kūdraini, apkārtne – purvaina. No ezera iztek Bērzaune. Visapkārt ūdenim ir 100–150 m plata slīkšņa.      Pēdējo 100 gadu laikā Silabebru ezeru ir ietekmējuši apkārtnē veiktie zemju susināšanas darbi. Ezera tagadējā platība ir  gandrīz uz pusi mazāka nekā 20. gs. 60. gados, kad tika veikta ezera apkārtnes meliorācija.  Senākos laikos Silabebri plašākā apkārtnē bija pazīstami ar savu svēto avotu, kuram bijušas ārst­nieciskas īpašības. Pēc nostāstiem, šajā avotā kādreiz ir nogrimusi naudas mu­ca. Agrāk tas ir bijis ūdens ņemšanas vieta. Šis ir unikāls avots ar ļoti dzidru, zaļganu ūdeni, kas ziemā neaizsalst. Šī iemesla dēļ tajā reizēm sapeld ezera zivis. Avota atslogošanās vietā ir izveidojies 0,13 ha liels,  apaļš avota ezeriņš (diametrs – 40 m; dziļums – 1,5 m). Avots izplūst pārejas purvā un ar 190 m garu ūdensteci ir savienots ar Silabebru ezeru.  Ezerā ir vairāk nekā 3,5 m biezs dūņu un aptuveni 4,5 m biezs sapropeļa slānis.  

Par ezera īpatnībām un zivju bagātībām zina stāstīt jēkabpilietis Sergejs Iva­novs, kas izaudzis ezera krastā un bieži ir tēva mājās.    –  Ezers ir makšķerēšanai interesants. Vislabāk tur uz spininga ķeras līdakas.  Jālieto vobleri ar seklu iegrimi, jo dziļums vietām ir niecīgs. Vienīgā iespēja ķert zivis ir no laivas. Brīžiem šur tur paceļas dūņas  un aizpeld. Tad tajā vietā izveidojas bedre, un tur var paķert arī asarus. Pēdējā laikā nez no kurienes uzradušies ruduļi. Ir arī raudas, kas uz brīdi  bija pazudušas 90. gados. Laikam no tuvējām fermām bija ieplūdusi virca. Tad arī ezers sāka strauji aizaugt. Tagad aizaugšana mazinājusies, jo pie iztekošās Bērzaunes upītes sarakti zivju dīķi. Kad tajos cilā ūdens līmeni, tas mainās arī ezerā un kavē aizaugšanu. Savu padara arī bebri – tie nokož saaugušās niedres. Izvei­dojas tādas niedru saliņas, uz kurām var pat uzkāpt. Tās peld pa ezeru no viena krasta uz otru, – stāsta makšķernieks.   

Sergejs stāsta, ka ziemā ezerā copēt neesot iespējams, jo, kad izurbj āliņģi, tad tajā paceļas ūdenszāles un dūņas. Savukārt avots aizsalst tikai, ja temperatūra ir zem -25 grādiem, tādēļ tur var copēt arī ziemā, un darot to ar vasaras makšķerēm. Skats esot mazliet dīvains. Pārsvarā tad makšķerējot līdakas uz dzīvās ēsmas. Pērn tur Sergeja tēvs ticis pie sešinieces, bet kāds paziņa – pat pie 8 kg zobainās. Bet avotā esot tā – vienu dienu var saķert piecas līdakas, nākamajā – ne­kā, tātad zivis no ezera nav iepeldējušas. Sergejs atceras, ka bērnībā, braukājot ar laivu, ezerā redzējis arī tā­das līdakas kā  krietni baļķēni.  Kādreiz ziemā zivis  slāpušas, bet tagad, kad ūdens līmenis bieži mainās,  ledus pie krastiem atlūst, un ūdens bagātinās ar skābekli.    

 Ne­skatoties uz grūto piekļūšanu, ezerā nav re­tums arī maluzvejnieki.   – Brauc diezgan daudz pilsētnieku.  Vienu dienu redzu, ka pār mūsu lauku pārbraukusi mašīna un stāv pie ezera. Es eju klāt un prasu tam vīram, ko viņš te meklē. Esot dzirdējis, ka ezerā labi ķeroties «kriminalkas» (zemmēra līdakas – J. Š.). Gribot pa­ķert. Nācās viņam izskaidrot, lai tinas uz turieni, no kurienes nā­cis, – stāsta S. Ivanovs. Šad tad esot redzēti arī novada zivju sargi. Tie palaižot dronu un vērojot no augšas. Vai kāds maluzvejnieks ir arī noķerts, makšķernieks gan nezināja teikt.

Foto: Silabebru ezers ir dabas liegums, «Natura 2000» teritorija. Tā ir nozīmīga ūdensputnu (melnais zīriņš, lielais dumpis, Seivi ķauķis u.c.) ligzdošanas vieta un aizsargājamās augu sugas – lēzeļa lipares – atradne, kā arī rets biotops – mezotrofa ūdenstilpe.
Foto no Dabas resursu aizsardzības biedrības arhīva

Publikāciju atbalsta:

About Juris Šteinbergs

Makšķernieks, maketētājs, mājas lapas administrators, IT pusspeciālists, grafomāns
Šis ieraksts tika publicēts Cope, ezeri ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.