Neretas upē zivju palicis maz, bet piesārņojuma ietekme nav ekstrēma

Ar elektrozvejas palīdzību tika pārbaudīts, cik īsti zivju palicis Neretas upītē.

Vasaras sākumā Krustpils novada Neretas un Odzes upē tika konstatēta zivju bojāeja. Toreiz Valsts vides dienesta ierosinātās administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros tika secināts, ka «zivju bojāeja notikusi upēs nonākušā zalvjveida piesārņojuma dēļ». Starp Valsts vides dienestu un Lauksaimniecības ministriju pat izcēlās strīds, kurš ir vainīgs. Kā iespējamie piesārņotāji tika minēti gan lauksaimnieki, gan atkritumu poligons «Dziļā vāda», tomēr piesārņojuma avots un vainīgais tā arī netika noskaidrots un samierinoši tika secināts, ka zivju bojāeja bijusi saistīta ar «vairāku nelabvēlīgu ārējās vides faktoru summāru ietekmi».
Lai arī kādi bija šie faktori, bet zivis bija beigtas un pagalam. Lai izpētītu, kas tad īsti no zivīm Odzē un Neretā ir palicis, Krustpils novads finansēja zinātnisku izpēti šajās upītēs. To septembra sākumā veica SIA «Saldūdeņu risinājumi», kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu «Vides risinājumu institūts». Šī iestāde un tās vadošais pētnieks Matīss Žagars vairāku gadu garumā ir veicis ne tikai Krustpils novada ezeru, bet arī apkārtējo novadu ūdenstilpju izpēti, un, vērojot viņu darbu, nācies konstatēt, ka pētījumi un sniegtās rekomendācijas ir objektīvas un dažreiz pat atšķiras no darbu pasūtītāja cerētā un gaidītā rezultāta.

Lai novērtētu atlikušo zivju daudzumu, zinātnieki veica elektrozveju trīs vietās jeb stacijās. Pirmā no tām atradās Neretas augštecē krietni virs Odzes ietekas netālu no robežas ar Līvānu novadu, un vasaras sākumā notikušais piesārņojums šo posmu neskāra. Pirms sākt zveju, pētnieki izmērīja skābekļa daudzumu ūdenī da­žādos dziļumos un ūdens elektrovadāmību. Ja ar skābek­li visos trijos posmos viss daudzmaz bija normas robežās, tad to nevar teikt par ūdens elektrovadāmību, kas bija krietni augstāka par normālo. Tas liecina, ka ūdenī ir daudz jonu, kas, visticamāk, radušies, upē no laukiem ieplūstot minerālmēsliem. Tas arī nav nekāds brīnums, jo upes augštecē un vidusdaļā tā tek cauri intensīvi apsaimniekotām lauksaimniecības platībām. Piesārņojums, lai arī ir, tomēr nav kritisks. Elektro­zveja tika veikta 100 metru garā posmā. Upīte šajā vietā faktiski ir slorbenājiem ap­audzis meliorācijas grāvis. Pie tam bebri ir parūpējušies, lai ūdens līmenis šajā vietā būtu augsts. Vai nu bebru dambju uzpludinājumu, vai piesārņojuma dēļ ziv­ju šajā posmā, izrādās, ir maz. Zinātniekiem izdevās noķert 3 mailes, kas ir tipiska upju zivs, katru 5 cm garumā, un vienu 11 cm ga­ru līdaciņu. Iepriekšējā dienā bija stipri lijis, tādēļ ūdens duļķains, un M. Ža­gars sprieda, ka noķerti ir apmēram 30% zivju.

– Kad šādu zveju veicām Abula augštecē, kas tur ir tāds pats meliorācijas grāvis kā te Nereta, ūdens burtiski vārījās no zivīm. Ihtiofauna šajā posmā ir nabadzīga, bet, tā kā senāk nav veikti nekādi pētījumi, nav arī ar ko salīdzināt, – redzēto komentēja Matīss Žagars.

Otrā stacija bija pie Odzes ietekas Neretā. Tā kā upe tur ir platāka, elektro­zveju veica 50 metru garā posmā. Pēc pētnieku sacītā, upe šajā posmā neizskatās veselīga – tā ir zampaina un aizaugusi ar upēm netipiskiem ūdensaugiem. Zivju gan te ir vairāk un dažādākas. Lomā pārsvarā bija vīķes un raudas un pa vienam asarim, plicim un deviņ­adatu stagaram. Visas zivis gan bija maza izmēra – no viena līdz desmit centimetriem.

Trešā stacija – pie Vīpes skolas, kur upe pēc kara tika bagarēta, bet mūsdienās izskatās samērā dabīga. Te jau gadījās pa kādai sprīdi garai raudai, plicim un asarim, tāpat arī sīkie sapali un vīķes. Ihtiofaunas stāvokli pētnieki novērtēja kā nabadzīgāku nekā varēja būt, bet ne bezcerīgu. Vietējais makšķernieks, kas vēroja zinātnieku darbošanos, pastāstīja, ka agrāk kaķim noķert pusdienās kādu asarīti nav bijis problēmu, turpretī tagad, pēc zivju masveida bojāejas, nav vērts pat mēģināt. Toties smeļot ūdeni siltumnīcas laistīšanai, spainī papilnam ir pavisam sīki zivju mazuļi. Zinātnieki sprieda, ka tas liecina par to, ka šīgada nārsts ir izdzīvojis un stāvoklis upē nav nemaz tik bezcerīgs. Piesārņojuma gadījumā visvairāk ciešot tieši lielās zivis, bet mazuļi izdzīvojot. Tā, visticamāk, noticis arī šajā gadījumā. Upe, viņuprāt, pati pilnībā atjaunosies desmit gadu laikā, ja tajā nokļuvuši smagie metāli, vai arī ātrāk, bet, lai to pateiktu precīzāk, būtu jātaisa ļoti dārgas dūņu analīzes.

Izpēte netika veikta upes posmā zem dzirnavu aizsprosta un mazā Neretas HESa uzpludinājumā, jo šie posmi praktiski nav cietuši, vismaz beigtas zivis tur netika atrastas. Tāpat netika pētīts Plošu ezers, kas sa­vienots ar upi. Šādiem pētījumiem arī lielas jēgas nebūtu, jo to rezultātus nav ar ko salīdzināt, lai spriestu par izmaiņām zivju populācijā.
Zinātnieki ieteica pētījuma pasūtītājam dažādās vietās paņemt ūdens pa­raugus un veikt analīzes. Tas varētu palīdzēt veikt detalizētāku stāvokļa analīzi un sa­gatavot rekomendācijas. Pagājušonedēļ šādi paraugi trīs vietās arī tika paņemti un aizvesti uz «Jēkabpils ūdens» laboratoriju.

Pē­tījuma rezultātus «Sald­ūdeņu risinājumi» Krustpils novada pašvaldībai iesniegs oktobra otrajā pusē. Ga­l­venie secinājumi, ko M. Ža­gars bija gatavs izteikt uzreiz pēc darbošanās upē, bija šādi: Nereta tek caur ļoti urbānu vidi, upes zivju resursiem nav liela ekonomiska nozīme, tādēļ kaut ko speciāli darīt, lai tos atjaunotu, lielas jēgas nav, tomēr vietējiem makšķerniekiem par prieku var ielaist līdakas. Citu zivju ielaišanai patlaban īsta pamatojuma neesot.

 

About Juris Šteinbergs

Makšķernieks, maketētājs, mājas lapas administrators, IT pusspeciālists, grafomāns
Šis ieraksts tika publicēts Zivju aizsardzība, Zivju resursi ar birkām , , , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.