Daugavā noķerti septiņi zivjubendes

malikiKādu laiku neesmu šeit neko rakstījis. Biju iecerējis, ka ziemā atsākšu, bet bez ledus nekas nerakstījās. Tagad ir cerība, ka  ar pavasari kaut kas mainīsies, bet maniem tālejošajiem radošajiem plāniem bez slinkuma  tagad uzbrūk  jauns ienaidnieks – koronavīrussa.  Lai nu kā,  esmu solījis Krustpils novadam reizi mēnesī sagatavot lapu par zivju aizsardzību, resursu pavairošanu utt. Tas ir  par visu, ko var pabāzt zem šiem nosaukumiem. Daļu no tā tad varēšu pārpublicēt arī šeit. Bet pagaidām viena priecīga (bet, ja paskatās no cita skatu punkta – bēdīga) ziņa no Krustpils novada. 

Priecīgā ziņas puse – Daugavā pieķerti septiņi maluzvejnieki, kas nodarbojušies ar zivju ieguvi, izmantojot neatļautus rīkus un metodes. Konkrēti – pieci zivjubendes zivis cemerējuši. Cik sapratu no zivju inspektora Ilmāra Luksta (viņš ir populārs personāžs manā blogā) pieķertie darbojušies pie Aiviekstes grīvas. Daugavā sakarā ar Pļaviņu HES remontu ūdens ir nolaists, un cemmerētāji tagad tiek līdz ziemošanas bedrēm vai migrācijas ceļiem.  Pārkāpēji neciešot godīgus copmaņus un visiem līdzekļiem cenšoties tos no turienes izspiest. Kaut kādā veidā inspektoriem  ar saviem modernajiem tehniskajiem līdzekļiem izdevies savākt pietiekamu pierādījumu daudzumu, lai “svoločus” sauktu pie atbildības. Protokoli esot sastādīti un nosūtīti  attiecīgām iestādēm.

IMG-20200220-WA0014-izgrieztsJa nu gadījumā kāds nezin, paskaidroju, ka cemmerēšana ir aizliegts loma ieguves veids, kad zivi ar āķi aizķer nevis aiz mutes, bet citas ķermeņa daļas. Parasti tiek izmantoti makšķerkāti ar svinu un lieliem trīsžuburu āķiem auklas galā. Maluzvejnieki visbiežāk darbojas zivju ziemošanas vietās vai migrācijas ceļos. Lielākā daļa aizķerto zivju negodīgajiem mak­­šķerniekiem nemaz neizdodas izvilkt krastā – tās ar āķiem tiek savainotas un vēlāk iet bojā. Ir neoficiālas ziņas, ka pagājušogad no šādas bedres izcemerēts pat 50 kg sams.

20200328_132548Pagājušajā sestdienā gadījās būt šajās vietās. Makšķernieku, pārsvarā ar gruntenēm un fīderiem, bija daudz, cilvēku divdesmit. Tikai pārīti redzēju ar spiningiem, bet no tālienes nelikās, ka tie cemmerētu. Atkal pierādījās atziņa, ka tur, kur ir daudz makšķernieku, nav maliķu.  Ja kādam interesē – makšķernieki sūdzējās, ka zivis neķerās, tikai mikrobi tirina fīdera spices.

Vēl divi “svoloči” (rupjākus vārdus negribas lietot, lai gan vajadzētu) tika noķerti, zvejojot Daugavā ar tīkliem (skat. raksta titulbildi) .  Inspektori slēpnī kā partizāni sēdējuši 44 stundas. Tas protams ir uzteicami, citadi bieži lasām: izcelti  tīkli, izņemtas ūdas, bet par noķertajiem pārkāpējiem ne vārda. Šoreiz maliķi noķerti, laiva un tīkli atņemti, protokoli sastādīti, bet… tagad nāk ziņas sliktā puse. Inspektoriem šie kadri jau sen zināmi – protokoli stādīti vismaz reizes piecas, bet šie pitekantropi neatlaidīgi turpina zivis slaktēt, katru noķerto tūlīt skrienot uz pilsētu pārdot, lai varētu pacelt ugunīgā ūdens līmeni asinīs.  Ja nebūtu deģenerāti un civilizācijas pabiras, šiem nāktos šķirties no smukas summas – par lieguma laikā noķertajām piecām līdakām (neviena nebija garāka par 50 cm) vien pie tūkstoša eiro, un vēl jau lomā bija raudas, asari. Bet no šiem diez vai pat piecīti izdosies piedzīt. Nekaunības gan ņetrūkst. Kad inspektors jokojot pieķertajiem teicis, ka viņi ir topa augšgalā, maliķi smejoties jautājuši, kas jādara lai tiktu pirmajā dienā. “Pirms doties zvejot, jāpiezvana mums”, bijusi inspektoru atbilde. Smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi. Drīz jau “svoloči” atkal droši vien iekritīs – šiem esot vēl trīs pušļi, un tīkli jau arī nav nekāda dārgā manta mūslaikos. Tādi tipi, šķiet, nav izaudzināmi, ja nu vienīgi pa muti sadot un rokas salauzt.  Ir arī nelielas cerības, ka konkrētie zivjubendes drīzumā nodzersies un zivīm no viņiem būs miers.

– Paldies cilvēkiem, kuri nav vienaldzīgi un ziņo mums par pārkāpumiem. Aicinu visus, kas redz makšķerēšanas noteikumu neievērošanas gadījumus Krustpils novada teritorijā un Jēkabpilī , ziņot pa tālruni 25671222.  Anonimitāti garantējam.  Maluzvej­niekiem jāņem vērā, ka mūsu aktivitātes zivju resursu aizsardzības jomā koronavīrusa izplatība neietekmēs. Kaut cimdos un maskās, bet reidos mēs brauksim, – saka Krustpils novada Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs, zivju inspektors Ilmārs Luksts.

 

About Juris Šteinbergs

Makšķernieks, maketētājs, mājas lapas administrators, IT pusspeciālists, grafomāns
Šis ieraksts tika publicēts Cope, Zivju aizsardzība ar birkām , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.