Zivis ielaidīs, ja būs mazuļi, bet karpu mači notiks jebkurā gadījumā

Tikšanās reizē tika sveikts arī konkursa «Par lielāko zivi 2016» uzvarētājs. Par to otro gadu pēc kārtas kļuva Jānis Kūlītis. Viņa trofeju – 10,155 kg smagu un 91 cm garu karpu – iespējams, šogad noķers vēl kāds veiksminieks, jo pēc fotosesijas zivs tika atlaista.

Zīlānos notika Krustpils novada makšķernieku tikšanās. Tajā novada domes Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts pastāstīja par jaunumiem un iecerēm ezeru apsaimniekošanā šajā gadā, savukārt Vides risinājumu institūta (VRI) pārstāvis Matīss Žagars interesentus iepazīstināja ar pētījumu rezultātiem trijos novada ezeros.

Naudu dod, bet nosacījumi grūti izpildāmi

Līdz šim Krustpils novads par atbalstu Zivju fondā iesniegtajiem projektiem nevarēja žēloties. Arī šogad ir atbalstīti vairāki projekti par zivju resursu pavairošanu. Ar fonda atbalstu sešus tūkstošus līdaku mazuļu paredzēts ielaist Marinzejas, bet piecus tūkstošus – Tim­smales ezerā.

– Šie projekti mums būs liels izaicinājums, jo ir grūti realizējami, – teica Ilmārs Luksts. – Lieta tāda, ka līdz šim projektos bija paredzēts ielaist līdz 80 g smagus mazuļus, bet šogad tiek pieprasīts ielaist 30 g līdacēnus. 80 g smagus mazuļus var nopirkt no karpu audzētājiem, kas rudenī nolaiž savus dīķus, bet 30 gramīgi jāpērk vasarā no zivaudzētavām. Tur tie ir aizrunāti vairākus gadus uz priekšu, tādēļ var sanākt arī tā, ka šie projekti paliek nerealizēti.

Zivju fonda pozīcija te skaidri redzama – tūkstotis līdacēnu, kuru svars ir 30 grami, ir lētāki nekā teju trīs reizes smagākie. Tādā veidā, atbalstot to pašu skaitu zivju, tikai svarā mazāku, ielaišanu, var ietaupīt fonda līdzekļus. Fonds nav atbalstījis zandartu mazuļu ielaišanu Baļotes ezerā, un novads to šogad darīs par savu naudu. Pagājušogad ezerā tika ielaistas 3,5 tonnas karpu, un tikpat paredzēts arī šogad. Arī karpu krājumu papildināšanu pilnībā finansēs par novada līdzekļiem.

Mainīts licencētās makšķerēšanas nolikums

Makšķernieki tika informēti, ka nedaudz mainīts Baļotes ezera licencētās makšķerēšanas (LM) nolikums. Lielā mērā ņemti vērā pagājušogad līdzīgā sanāksmē copmaņu un zemju īpašnieku ieteikumi. Tā noteikts lielākais svars karpai, kādu at­ļauts paturēt lomā – 5 kg. Mak­šķernieki toreiz gan ieteica noteikt arī minimālo svaru, taču pagaidām tāds nav noteikts. Noteikta arī neliela ezera teritorija pie Donaviņas iztekas, kur makšķerēt aizliegts, jo tur novērots intensīvs zivju nārsts (kartē apzīmēts ar ciparu 2). No LM nolikuma izslēgti punkti par vēžošanu un zemūdens medībām, jo pēc šīm nodarbēm neesot bijis pieprasījuma. No 20 uz 30 EUR palielināta trīs mēnešu licences cena.

Baļotes ezera kartē ar ciparu 1 atzīmēta zona, kurā varēs izmantot arī par 3,7 kW jaudīgākus laivu motorus, bet ar 2 – vieta, kurā makšķerēt aizliegts.

Papildināti arī Krustpils novada pašvaldības saistošie noteikumi, kas skar Baļotes makšķerniekus un atpūtniekus. Pirms gada minētajā sapulcē tika cita starpā ierosināts kaut kā ierobežot ūdensmotociklu un jaudīgu laivu motoru lietošanu ezerā. Arī šis priekšlikums guvis atsaucību — turpmāk visā ezerā varēs lietot laivu motorus ar jaudu līdz 3,7 kW, bet izklaidēm ar ūdensmotocikliem un jaudīgākiem laivu motoriem ierādīta speciāla vieta, kur tie netraucēs makšķerniekiem. Šis akvatorijas gabals (kartē apzīmēts ar ciparu 1) būs norobežots ar bojām. Par šī punkta pārkāpšanu sods ir no 7 līdz 70 eiro. Pie tam ar laivām gan ar, gan bez motora Baļotē nedrīkst atrasties no 1. janvāra līdz 30. aprīlim, neatkarīgi no tā, vai cilvēks no tās makšķerē vai nē. Arī par šī aizlieguma pārkāpšanu sods ir identisks. Bez tam saistošajos noteikumos aizliegts braukt pa Baļotes, Marinzejas, Ildzenieku, Laukezera un Timsmales ezera ledu ar automašīnām vai citiem motorizētiem transporta līdzekļiem. Par šī punkta neievērošanu sods ir vēl bargāks – līdz 140 eiro. LM organizatoriem ir svarīgi uzzināt, cik zivju makšķernieki ir izvilkuši. Šim mērķim kalpo lomu uzskaite, kas jāveic copmanim, aizpildot licences attiecīgo sadaļu un nododot to ap­saimniekotājiem. Vaicāts, cik procentu no licencēm aizpildītas atgriežas atpakaļ pašvaldībā, I. Luksts minēja, ka no LM uzsākšanas tas ir apmēram 35%, bet, rēķinot tikai šo gadu — teju 80%. Ar Zivju fonda atbalstu izdots buklets ar ziņām par Krustpils novada ezeriem, licencētās makšķerēšanas nolikumu un makšķerēšanas noteikumiem. Tas bez maksas pieejams Jēkabpils copes veikalos.

Jūlijā būs interesantas sacensības

Līdz šim Baļotē rīkotas tikai zemledus makšķerēšanas sacensības. Šogad no 6. līdz 9. jūlijam pirmo reizi notiks karpu makšķerēšanas mači komandām. Tās no­vads rīko sadarbībā ar biedrību «Mālpils zivīm». Kā liecina informācija portālā copeslietas.lv (ŠEIT), par šīm sacensībām ir liela interese, pieteikušās jau 27 komandas. Nav jāuztraucas par to, ka sportisti patukšos ezera resursus, jo visas noķertās zivis, kā jau tādos pasākumos pieņemts, tiks atlaistas.

– Šādas sacensības mū­su reģionā notiks pirmo reizi. Tās ir iespējams sarīkot tādēļ, ka pagājušogad no­vads un zemes īpašnieki ir iztīrījuši krastus un izpļāvuši niedres. Pagaidām ir paredzēti 20 sektori, bet, ja komandu būs vairāk, sagatavosim vēl papildus, – informēja I. Luksts (tikšanās notika aprīļa beigās- AUT).

Duļķains ūdens – maksa par karpām

Vides risinājumu institūta pārstāvis Matīss Žagars klātesošajos iepazīstināja ar pētījumu rezultātiem trīs Krustpils novada ezeros (par to rezultātiem rakstīju ŠEIT). Vislielākā interese klāt­eso­šajiem bija par Baļotes ezeru. Zinātniekam tika vaicāts, kāpēc agrāk dzidrais ezers kļuvis duļķains? M. Ža­gars atbildēja, ka tā ir maksa par karpām. Tās ezera dibenu uzrok kā traktors, tāpēc arī ūdens tāds kļuvis. Bet tam ir arī viens pluss no makšķernieku viedokļa – tādā ūdenī ļoti patīk zandartam. Vasarā kontrolzvejā viņi konstatējuši, ka tas šeit aug ļoti labi un arī nārsto. Pagaidām gan zandartu spiningošana te nav sevišķi populāra, bet ar laiku tas varētu kļūt par vēl vienu magnētu, kas pievilina copmaņus. Turpretī Marin­zejas ezerā ielaist šīs zivis lielas jēgas nebūtu, jo ūdens tur dzidrs, un zandarts, visticamāk, nenārstotu. Tur, ja apsaimniekotāji sadomātu attīstīt makšķerēšanu, vispiemērotākā būtu varavīksnes forele. Tāpat klātesošie vaicāja, vai Baļotes ezerā nevajadzētu ielaist baltos amūrus, kas izēstu zāles. VRI pārstāvis to gan neieteica darīt, jo kras­tu apaugums nav ne­maz tik liels, lai būtu jāuztraucas, ka ezers aizaug, bet ar zālēm, kas aug ezera dibenā, labi tiek galā karpas.

Advertisements

About Juris Šteinbergs

Makšķernieks, maketētājs, mājas lapas administrators, IT pusspeciālists, grafomāns
Šis ieraksts tika publicēts apsaimniekošana, ezeri, Licencētā makšķerēšana, Sacensības ar birkām , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.