Zemūdens medniekiem vēlreiz iedod kurvīti

Makšķerniekiem, kas zemūdens medniekus uzskata par tikpat kaitīgu “sugu” kā maliķi un rūpnieciskie vai pašpatēriņa zvejnieki, šī varētu būt laba ziņa.  Turpmākais  teksts ar nelieliem labojumiem ir I. Zones raksts “Nepiekrīt atļaut zemūdens medības”, kas publicēts laikraksta “Brīvā Daugava” 4. aprīļa numurā.  

“Jēkabpils dome pērn pieņēma jaunus saistošos noteikumus, kas nosaka licencētās makšķerēšanas noteikumus Radžu ūdenskrātuvē, un tajos iekļauta norma uz četriem gadiem – līdz 2020. gadam – aizliegt ūdenskrātuvē zemūdens medības. «Jēkabpils zemūdens mednieku klubs» toreiz ie­bilda pret aizliegumu un bija gatavs atļaujas gadījumā slēgt ar domi sadarbības līgumu.

Šogad kluba biedri atkal rosina diskusiju par šo jautājumu. Kluba iesniegums tika skatīts Jēkabpils domes sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas sēdē. Kluba pārstāvis Aleksejs Ponomarjovs informēja, ka organizācijas biedri piedāvā pārskatīt saistošos noteikumus un atļaut zemūdens medības. Viņi savukārt ir gatavi slēgt sadarbības līgumu ar pašvaldību, kurā apņemtos palīdzēt Radžu ūdenskrātuves apsaimniekotājiem – Jēkabpils Sporta centram – cīņā ar maluzvejniekiem un attīrīt pludmales zemūdens daļu no atkritumiem. Kluba biedriem patīkot zemūdens medības, bet viņi ir gatavi arī aizsargāt dabu. Pērn, balsojot par aizliegumu, ne visi deputāti tam piekrita, un izskanēja ierosinājums atgriezties pie noteikumiem un tos pārskatīt. Aizliegums traucējot kluba darbībai, jo Radžu ūdenskrātuve ir piemērota vieta interesentu apmācībām zemūdens niršanā.

Jēkabpils Sporta centra direktors (centrs apsaimnieko ezeru) direktors Juris Bobrovs un inspektors Ai­vars Druvenieks iebilda, ka viņi neesot vispār pret zemūdens medībām, bet pienācis mirklis, kad secināts – tiek izšautas vaislas zivis, tagad tās jāataudzē. Arī Zemkopības ministrijas speciālisti savos atzinumos ieteikuši iepauzēt vismaz trīs gadus, bet pēc tam zem­ūdens medības atkal varētu atļaut. Par sadarbību ma­lu­­zvejnieku ķeršanā zem­ūdens mednieki runājot jau vairākus gadus, bet realitātē inspektoram bijis tikai viens zvans par murdu. Savukārt piekrastes zonu apsaimniekotāji varot iztīrīt paši. J. Bo­b­­rovs arī sacīja, ka ezers ļoti aizaug, tāpēc tajā būtu jāielaiž baltie amūri, un zivis vajag saudzēt. A. Po­nomarjovs gan iebilda, ka zemūdens mednieki taču arī esot ieinteresēti, lai zāļu būtu mazāk.

– Mēs taču nedzīvojam tuksnesī, kur Radžu ūdenskrātuve ir vienīgā niršanas vieta. Blakus ir Daugava, ir Biržu karjers. Un nirt Radžu ūdenskrātuvē neviens nav aizliedzis, var nāk ar interesentiem un mācīties nirt, – sacīja J. Bobrovs.

A. Ponomarjovs iebilda, ka Daugavā var nirt tikai profesionāļi, turklāt tikai no niršanas apmācībām vien nav jēgas, ja cilvēks grib iegūt zemūdens mednieka licenci (kas tā tāda?- Aut.). Tad viņam jāmāca zem ūdens rīkoties ar ieroci, bet medību aizliegums neļauj to darīt. Viņu atbalstīja deputāts Andris Rutko, kurš aicināja rast kompromisu, slēgt sadarbības līgumu un atļaut zemūdens medības, jo cilvēki taču gatavi brīvprātīgi ķert maluzvejniekus. Citi komitejas locekļi tam nepiekrita, sakot, ka kompromiss tādā gadījumā varbūt būtu noteikta teritorija ūdenskrātuvē, kur procesu var kontrolēt. Lai tur mācās nirt un šaut mērķī, bet nešauj uz zivīm. Savukārt juristu skaidrojums bija, ka sadarbības līgumu, savstarpēji vienojoties par abu pušu apņemšanos, ar domi var slēgt jebkura biedrība, bet, ja runa ir par zemūdens medību atļaušanu nirēju apmācībai, tā jau ir funkciju deleģēšana. Tur būtu jāslēdz cits – funkciju deleģēšanas – līgums. Taču zemūdens mednieku mācības nav pašvaldības funkcija, tāpēc dome tās nevar deleģēt. Kas attiecas uz saistošajiem noteikumiem, tad tos nevarot mainīt un Zemkopības ministrijas atzinums par zemūdens medību aizliegumu uz laiku ir vērā ņemams.

Komitejas locekļi secināja, ka nav pamata virzīt apstiprināšanai lēmuma projektu, kas grozītu saistošos noteikumus un atļautu zemūdens medības. Viņi ieteica Zemūdens mednieku biedrībai un kopā ar sporta centru vienoties par iespējamā sadarbības lūguma nosacījumiem.”


Izlasot augstāk  publicēto tekstu, tomēr rodas pāris jautājumi.

  1. Kas tās par zemūdens mednieku licencēm, kuras gatavojas izsniegt A. Ponomarjovs kā zemūdens mednieku kluba vadītājs? Nekur makšķerēšanas noteikumos tādas neatrodu esam pieminētas. Vai nu kluba vadītājs kaut ko fleitē, vai arī žurnāliste kaut ko nav sapratusi. Minētā persona vada arī daivinga klubu “Akvair”,  un tur gan kaut kādas licences laikam izsniegt var, jo, ja nemaldos, darbojas zem kaut kādas starptautiskas organizācijas PADI birkas.  Bet niršanai ar akvalangu jau nav nekādas saistības ar zemūdens medībām. Varbūt vienīgi tas, ka zemūdens mednieku kluba locekļi lielākoties ir arī daiveri.  Pie tam LM noteikumi niršanu ne ar, ne bez akvalanga  Radžu ūdenskrātuvē neaizliedz.
  2. Kaut kā nav īstas ticības tiem baltajiem amūriem. Varbūt piemājas dīķi tie izēst arī var, bet tādā lielā ūdenskrātuvē būtu jāielaiž milzīgs lērums šo zivju, un tās taču maksā bargu naudu. Pirms kādiem gadiem jau  amūri tika ielaisti, bet rezultātu, kā redzams, nav – karjers turpina aizaugt.

About Juris Šteinbergs

Makšķernieks, maketētājs, mājas lapas administrators, IT pusspeciālists, grafomāns
Šis ieraksts tika publicēts apsaimniekošana, Licencētā makšķerēšana ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.