Pašvaldība, zemes īpašnieki un makšķernieki spriež par Baļotes ezera perspektīvām

Minolta DSC

Baļotes ezers pamazām kļūst populārs karpu makšķernieku vidū. Pašvaldība sola turpināt arī citu zivju (līdaku, plaužu)  ielaišanu.

Krustpils novada pašvaldības aicinājums apspriest Baļotes ezera apsaimniekošanas un attīstības perspektīvas bija izraisījis lielu atsaucību tam blakusesošo zemju īpašnieku un makšķernieku vidū — uz tikšanos bija ieradušies ap 40 interesentu.

Virziens uz karpām

Novada pārstāvji — domes priekšsēdētāja vietnieks Gundars Kalve un vides aizsardzības speciālists Normunds Zizlāns — īsumā pastāstīja par to, kas paveikts ezera krastu sakārtošanā un zivju resursu papildināšanā, kopš ūdenstilpes apsaimniekošanu no biedrības «Baļote» ir pārņēmusi pašvaldība. Pašlaik ir nodrošināta iedzīvotāju piekļuve publiskajam ezeram, labiekārtota peldētava un ieviesta licencētā makšķerēšana, kā arī tiek ielaistas zivis — līdakas un karpas.

Lai gan formāli klātesošajiem tika vaicāts, kā tālāk attīstīt ezeru, izšķiršanās, vismaz pašvaldībā, šķiet, ir notikusi jau pirms kāda laika. Par to liecina pieaugušu karpu ielaišana par pašvaldības līdzekļiem, kā arī to paturēšanas lomā ierobežojumu noteikšana licencētās makšķerēšanas noteikumos (3 gab.). Iz­skatās, ka Baļotes ezerā viss tiek darīts, lai tas ar laiku kļūtu pievilcīgs galvenokārt karpu ķērājiem. Savā ziņā loģisks solis, jo labu vietu, kur ķert šīs zivis, Latvijā nav daudz, un tās varētu piesaistīt makšķerniekus arī no tālākām vietām. Labs piemērs tādai mērķtiecīgai darbībai, galveno uzmanību pievēršot vienas sugas pavairošanai, ir Saukas ezers, kur pastiprināti tiek strādāts pie tā, lai tas būtu populārs kā zandartu ķeršanas vieta. Karpas, savukārt, varētu būt Baļotes veiksmes stāsts. Nekādi argumenti pret šādu attīstības ceļu sanāksmē neizskanēja, tādēļ var pieņemt, ka vismaz apkārtējo zemju īpašniekiem pret to iebildumu nav.

Minolta DSC

Ā. Ūdris aicināja plašāk popularizēt principu “ķer un atlaid”, it sevišķi attiecībā uz karpām.

Par uzņemto virzienu uz karpām liecina arī tikšanās reizē pieaicinātie viesi — Mālpils ūdeņu apsaimniekotāju pārstāvis Normunds Naglis un starptautisko karpu makšķerēšanas sacensību dalībnieks Ārijs Ūdris, kuri pastāstīja, kādus labumus no ezera attīstības šādā virzienā varētu gūt vietējie iedzīvotāji. Viņi uzsvēra, ka īsti karpinieki ir turīgi un samērā solīdi ļaudis, kas pie ezera dzīvo 3 — 4 dienas. Tas paver iespējas vietējiem iedzīvotājiem nopelnīt, piedāvājot gan labiekārtotas telšu vietas, gan naktsmājas, gan ēdināšanu, gan dažādas izklaides makšķernieku ģimenes locekļiem. Pie tam pašvaldībai vajadzētu ar dažādiem «bonusiem» sekmēt zemju īpašnieku ieinteresētību tīrīt krastus un piebarot zivis, lai tās ātrāk sasniegtu cienījamu izmēru. Ā. Ūdris atzina Ba­ļotes ezeru par ļoti piemērotu karpu makšķerēšanas sa­censību rīkošanai, kas varētu sniegt ienākumus ne tikai apsaimniekotājiem, un svarīgākais darbs ir pietiekama skaita sektoru ierīkošana. Latvijas mēroga sacensībām tādi ir nepieciešami vismaz 26. Krustpils novada Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts piebilda, ka pirmās sacensības pludiņmakšķerēšanā centīsies noorganizēt jau šovasar. Iesākumā tās gan būs tautas klasē, bet par nopietnāku sa­censību, piemēram, Lat­vijas čempionāta vai starptautisku maču, rīkošanu varētu domāt pēc gadiem pieciem.

Zemju īpašnieki sākuši darboties

I. Luksts pateicās tiem zemes īpašniekiem, kuri ir atsaukušies uz pašvaldības aicinājumu un sākuši attīrīt 10 m tauvas joslu savos īpašumos, lai to padarītu pieejamu makšķerniekiem. Tāds lūgums gan bijis tikai tiem, kuru īpašumā ir zeme pludmales krastā, bet arī pretējā krastā ir sākusies līdzīga darbošanās. I. Luksts pastāstīja, ka decembrī pašvaldība ir iegādājusies niedru pļāvēju un pirmām kārtām tiks pļautas tās vietas, kurās tauvas josla būs sakopta. Pašvaldība šogad publiskajā peldvietā ir plānojusi uzcelt tiesnešu namiņu, pabeigt tai piederošās krasta līnijas attīrīšanu no aizauguma un papildināt zivju krājumus.

Minolta DSC

– Labi apsaimniekots ezers ļauj pelnīt ne tikai apsaimniekotājiem, bet arī apkārtējo zemju īpsāniekiem, – uzskata Saukas Dabas parka biedrības priekšsēdētāja G. Kļaviņa.

Klātesošie interesējās, kas noticis ar biedrību «Baļote»? Izrādās, ka tā juridiski vēl joprojām eksistē, lai gan reāli nedarbojas. Izskanēja ieteikums tās darbību atjaunot, jo biedrībām ir vieglāk iegūt dažādu fondu līdzekļus, kas noderētu infrastruktūras uzlabošanai. Tajā gan vajadzētu iesaistīt ne tikai zemju īpašniekus, bet arī apkārtējos iedzīvotājus un makšķerniekus. Saukas dabas parka biedrības priekšsēdētāja Gita Kļaviņa demonstrēja Saukas ezera karti, kurā redzams, ka ūdenstilpes krasts ir apaudzis ar kvadrātiņiem, kur katrs apzīmē kādu pakalpojuma sniegšanas vietu — velo vai laivu nomu, viesu māju, labiekārtotu telšu vietu, ēdināšanas pakalpojumus u.tml. Nau­da, kas tajās ieguldīta, pamazām un regulāri nāk atpakaļ. Viņa ieteica raudzīties Sēlijas partnerattiecību programmas «Leader» virzienā, jo tur pašu ieguldījumam jābūt tikai 10% no kopējās summas.

N. Naglis bilda, ka biedrībā, ja tās darbība atjaunosies vai arī tiks dibināta kāda jauna, ir svarīgi iesaistīt ne tikai krasta zemju īpašniekus, bet arī tālākus apkārtējos iedzīvotājus un makšķerniekus. Tādā veidā pārstāv­niecība būtu daudz plašāka, dialogs ar sabiedrību — labāks un darbības rezultāti — sekmīgāki.

Norāda uz problēmām

Lai gan pēdējos divos gados padarīts daudz, problēmu arī pietiek, uz ko norādīja arī tikšanās dalībnieki.

Pirmā problēma — ezera lielais aizaugums, ko daļēji varēs atrisināt ar niedru pļaušanu. Turklāt makšķernieki norādīja, ka nebūtu pareizi pļaut visu pēc kārtas, bet jāatstāj vieta, kur nārstot zivīm, uz ko I. Luksts atbildēja, ka par to ir domāts un niedres nārstam atstās ezera purvainākā galā, kur nav iespējams iekārtot makšķerēšanas vietas.

Minolta DSC

Licencētās makšķerēšanas ieviešana Baļotes ezerā nekādus lielos iebildumus nav izsaukusi ne no makšķernieku, ne apkārtējo iedzīvotāju puses. No pagājušā gada 1. septembra pārdotas 263 licences par 795 eiro. Ņemot vērā, ka karpu sezona beidzas septembrī, bet ziemā ar ledu bija trūcīgi, nav nemaz tik maz.

Otra problēma — duļķainais ūdens. Zinātnieki uzskata, ka karpu ietekmē tas varētu vēl vairāk saduļķoties. G. Kalve, kam ir liela pieredze zivju audzēšanā, skaidroja, ka, iespējams, ne viss, ko saka zinātnieki, ir arī taisnība. Viņš izskaidroja sa­vu teoriju, ka pie saduļķojuma ir vainīgs lielais sīkzivju — plicīšu un raudiņu — skaits. Sīkzivis apēd zoo­planktonu, kurš pārtiek no fitoplanktona. Ja pēdējo nav, kas ēd, ūdens no tā kļūst duļķains. Tāpēc ir svarīgi, uzsvēra G. Kalve, ezerā laist ne tikai karpas, bet arī līdakas, kas sīkzivju barus retinātu. Viņš ieteica arī padomāt par balto amūru ielaišanu, kas izēstu zāles. Diemžēl Zivju fonds šīs sugas ielaišanu finansiāli neatbalsta, uzskatot to par introducētu sugu, tādēļ par to domāt vajadzētu pašvaldībai. Pēc viņa aprēķiniem, Baļotes ezerā pietiktu ar divām tonnām amūru, lai būtu redzams efekts. I. Luksts savukārt pastāstīja, ka šovasar ezera zivju sastāvu pētīs Vides risinājumu institūts, un tad varētu tapt zināms, vai turpināt līdaku ielaišanu.

Sanākušie vērsa pašvaldības uzmanību uz slūžu, kas atrodas Donaviņas upes iztekā, bēdīgo stāvokli. Makšķernieks Ivars Ozo­liņš zināja stāstīt, ka dabīgās ūdens pārgāzes tur vairs nav, un ūdens uz Donaviņu notek pa apkārtceļiem caur bebru alām un krūmiem, un ezera gals, kur ir slūžas, kā arī apkārtējās pļavas pārpurvojas. Atkarībā no šīs caurteces stipruma ezerā ūdens līmenis svārstās pat 30 centimetrus dienas laikā. G. Kal­ve pastāstīja, ka Donaviņa ir valsts meliorācijas sistēmas sastāvdaļa un tās uzturētājs ir paredzējis tuvāko divu gadu laikā to atjaunot, lai tā funkcionētu normāli. Vai meliorācijas sistēmas uzturētāja plānos ir paredzēts rekonstruēt arī slūžas, viņam neesot zināms, bet uzdošot to noskaidrot. Slūžu remonts par pašvaldības līdzekļiem varētu būt arī neiespējams, jo tās uzbūvētas uz kūdras, un tas varētu būt ļoti dārgs pasākums. Visticamāk, slūžu nefunkcionēšanas dēļ mainījusies augu valsts ezerā — vienas sugas izzudušas, bet parādījušās jaunas. Agrāk ūdenstilpes dibenu klājušas «sū­nas», bet tagad tas ir dūņains. No makšķernieku viedokļa tas nemaz nav slikti, domā G. Kalve, jo tajās bagātīgi dzīvo odu kāpuri, kas ir laba barība zivīm.

Jau pieminētais I. Ozo­liņš ieteica padomāt par licencētās makšķerēšanas noteikumu maiņu. Viņaprāt, lomā paturamajām karpām vajadzētu noteikt gan maksimālo (5 kg), gan minimālo (1 kg) izmēru, jo šogad labi ķērušās karpiņas no 250 līdz 300 gramiem. Tas nozīmē, ka karpas ezerā nārsto, jo pašvaldība te ir ielaidusi tikai pieaugušas zivis. Un vēl viņa ieteikums — tomēr aizliegt zemūdens medības, jo neviens nopietns karpu makšķernieks nebrauks uz tādu ezeru, kur šāds zivju ieguves veids tiek attīstīts.

Tikšanās beidzās uz pozitīvas nots, un kā rezumējums skanēja kādas vietējās iedzīvotājas novēlējums pašvaldībai: «Dariet, ko darīdami, bet saglabājiet mums skaistu un zivīm bagātu ezeru!». Liekas, ka ezera krastu saimnieki arī paši ir gatavi kaut ko darīt, lai tā tiešām notiktu.

P. S. Pagājušogad Krustpils novada pašvaldība organizēja konkursu par lielāko noķerto zivi novada publiskajos ezeros. Visas konkursam pieteiktās zivis noķertas Baļotes ezerā. Līdzīgs konkurss no 1. aprīļa notiks arī šogad. Tā nolikums būs pieejams novada mājaslapā krustpils.lv. Foto no novada arhīva

Publicēts Brīvajā Daugavā 2016. gada 22. martā

Advertisements

About Juris Šteinbergs

Makšķernieks, maketētājs, mājas lapas administrators, IT pusspeciālists, grafomāns
Šis ieraksts tika publicēts apsaimniekošana, ezeri, Licencētā makšķerēšana, Sacensības, Zivju resursi ar birkām , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.