VRI: Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā zivju ir pietiekami

Pēc ūdens tilpuma un zivju sastāva Pļaviņu ūdenskrātuve faktiski ir lielākais Latvijas ezers. Tam gan ir savas īpatnības.

Pēc ūdens tilpuma un zivju sastāva Pļaviņu ūdenskrātuve faktiski ir lielākais Latvijas ezers. Tam gan ir savas īpatnības.

Janvāra nogalē Koknesē Vides risinājumu institūta (VRI) pārstāvis Matīss Žagars prezentēja pētījumu, ko kopīgi bija pasūtījušas vairākas pašvaldības (Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu, Aizkraukles,  Salas, Krustpils novada, kā arī Jēkabpils pilsētas), lai, balstoties uz to, izstrādātu Daugavas posma no Pļaviņu HES līdz Jēkabpilij zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus un zivsaimnieciskās attīstības stratēģiju un veidotu pašvaldību aģentūru, kas apsaimniekotu šo upes posmu.

Zinātnieki, izmantojot speciālus tīklus un elektro­zveju, vasarā pētīja zivju sabiedrību Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā. Gal­venie secinājumi ir šādi:

  • zivju šajā Daugavas posmā ir daudz, it sevišķi uzplūdinājumā;
  • barības bāze ir pietiekama un bagātīga;
  • ūdenskrātuves zivju sabiedrība vairāk līdzinās ezeram, bet, jo tuvāk Jēkab­pilij, jo upe ir dabīgāka — zivju daudzums samazinās, bet sugu dažādība palielinās;
  • pēc skaita ūdenskrātuvē dominē asari, bet pēc svara — raudas;
  • visas zivis, t. sk. līdakas, zandarti, plauži (nav datu par samiem) atražojas dabīgi, nārsts pēdējos gados ir bijis veiksmīgs un papildu mazuļu ielaišana nav nepieciešama;
  • ūdens piesārņojums ir normas robežās un skābekļa daudzums pat 15 — 17 met­ru dziļumā ir pietiekams un apdzīvoti ir visi ūdens slāņi;
  • zandarti aug labi pirmos divus gadus, bet pēc tam to svara pieaugums ir lēnāks, jo ar tiem sāk konkurēt asari;
  • raudas sākumā aug līdzīgi kā citās ūdenstilpēs, taču, sasniedzot tādu lielumu, kad var sākt ēst gliemenes, to svars strauji pieaug un sasniedz ievērojamus izmērus;
  • plaužu ir daudz, bet uzplūdinājumā īpatnība ir tā, ka tie nebarojas no grunts kā citur, bet gan vidējos slāņos.
zagars

VRI runasvīrs Matīss Žagars.

M. Žagars uzsvēra, ka zinātnieku tīklos bijis maz lielu eksemplāru, taču to noķeršana nebija viņu uzdevums. Lielās zivis ir makšķernieku mērķis, un tie tad arī izņem tās no ūdeņiem.

Noklausījušies VRI ziņojumu, klātesošie novadu pārstāvji izskatījās tādi kā mazliet samulsuši, jo viens no stūrakmeņiem, kas balstīja ideju par apsaimniekošanas aģentūras nepieciešamību, bija uzskats, ka Pļaviņu HES rada kaitējumu zivju resursiem, un pašvaldības te redzēja pamatojumu pieprasīt no «Latvenergo» šo kaitējuma kompensēšanu.
M. Žagars norādīja, ka apsaimniekotāju mērķi var būt dažādi, ne tikai zivju krājumu papildināšana, piemēram, Alūksnes ezera saimnieki nodarbojas ar visu, sākot no makšķernieku kontroles līdz tiltiņu būvei un salu sakopšanai.

Uz jautājumu, kāpēc pē­tījumā nav ietvertas rekomendācijas nākamajiem apsaimniekotājiem, VRI pārstāvis atbildēja, ka šajā sapulcē gribot dzirdēt priekšlikumus, un, balstoties uz tiem, tiks arī izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi un zivsaimniecības attīstības stra­tēģija. M. Žagars uzsvēra, ka zivju resursi, sevišķi Pļaviņu ūdenskrātuvē, ir ekonomiski nozīmīgi un pat ierobežota rūpnieciskā zveja neradītu nekādas problēmas. Zivsaimniecisko vērtību varētu vēl vairāk palielināt, ielaižot tādas zivis kā sīgas un peledes.

Debatēs pēc ziņojuma bez pašvaldību pārstāvjiem piedalījās arī citi interesenti. Daugavai blakusesošo zemju īpašnieki pieprasīja padomāt par atļauju viņiem likt 30 metru tīklus savu īpašumu robežās. Viesu māju un kafejnīcu īpašnieki savukārt iestājās par ierobežotu zveju ar tīkliem — tikai tik, lai varētu nodrošināt tūristus un garāmbraucējus ar svaigu un žāvētu zivju produkciju, savukārt makšķernieki, protams, bija kategoriski pret tīkliem.
Izskanēja arī konstruktīvāki priekšlikumi, piemēram, mēģināt jaundibināmajai aģentūrai vienoties ar «Lat­v­energo», lai tas nesvārstītu ūdens līmeni ne tikai plaužu, bet arī līdaku nārsta laikā, nenolaistu ūdeni pārāk strau­ji, lai zivis paspēj aiziet uz dziļākām vietām utt. Vietējie zivaudzētāji savukārt uzsvēra, ka vajadzētu rūpēties, lai arī viņi varētu piedalīties konkursos par zivju mazuļu ielaišanu. Mak­šķernieki turpretī ieteica vairāk sargāt tieši nārsta vietas, kuru nemaz nav tik daudz un kas ir zināmas arī malu­zvej­niekiem.
Visi sapulces dalībnieki bija vienisprātis, ka licencēto makšķerēšanu šajā Dau­gavas posmā pagaidām ieviest nevajadzētu. Par to varētu domāt tikai pēc 3 — 4 gadiem.

Dīvainā kārtā sapulcē gandrīz nemaz netika pieminēti sami, kas, domājot par makšķerēšanas tūrisma at­tīstību, varētu ieņemt teju galveno lomu, jo jau tagad uz tiem speciāli brauc copmaņi pat no Lietuvas un Igaunijas. Iespējams tāpēc, ka par to daudzumu un at­ražošanos īstas saprašanas nav ne vietējiem makšķerniekiem, ne zinātniekiem. M. Ža­­gars vien pieminēja, lai uz samu mazuļu ielaišanu ne­cerot, jo tas esot pārāk dārgs pasākums.

Pēc kopīgās sanākšanas atsevišķi pulcējās paš­valdību pārstāvji, kas jau konkrētāk lēma par aģentūras dibināšanu. Visi bija vienisprātis, ka Daugavas ap­saimniekošanā jāpiedalās, jo, ja kopā darbojas septiņi novadi, ir lielākas izredzes kaut ko panākt Saeimā vai Ministru kabinetā. Kokneses novada domes vadība solīja mēneša laikā izstrādāt statūtus un padomāt par mērķiem, uzdevumiem un līdzekļiem, kas to sasniegšanai būtu nepieciešami. Skaidrs, ka par iesaistīšanos aģentūrā, SIA vai biedrībā (jaundibinājuma juridiskais statuss pa­gaidām arī nav skaidrs) pa īstam lems novadu deputāti, kad redzēs, kādi finanšu un materiālie resursi tiks prasīti apsaimniekošanas uzsākšanai. Ja kāds no sā­kotnēji pie­aicinātajiem no­vadiem atkritīs, diez vai aģentūrai būs liela jēga — piemēram, nezin vai būtu prātīgi, ja tajā ietilptu Jēkabpils pilsētas pašvaldība, bet nebūtu Krustpils vai Salas novada.

VRI izstrādāto do­kumentu, kurā ietverti arī zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi un attīstības stratēģija, pašvaldības ir saņēmušas un apmēram nedēļu notiks saskaņošana vadības līmeni. Apmēram februāra vidū tie tiks nodoti apspriešanai un priekšlikumu izteikšanai arī parastajiem makšķerniekiem un citiem interesentiem. Kad šie noteikumi parādīsies kādā no pašvaldību mājas lapām, iemetīšu šeit saiti. Pēc priekšlikumu apkopošanas un droši vien vēl kādas saskaņošanas dokumentu Vides risinājumu institūts ie­sniegs institūtā «BIOR» apstiprināšanai.

 

Aprīļa sākumā ” Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Daugavai posmā no Pļaviņu ūdenskrātuves līdz Jēkabpilij, pamatojoties uz 2015. gadā veikto pētījumu” ir beidzot publicēti un pieejami  ŠEIT vai šeit: Daugavas_atskaite_VRI_2016_04042016

Advertisements

About Juris Šteinbergs

Makšķernieks, maketētājs, mājas lapas administrators, IT pusspeciālists, grafomāns
Šis ieraksts tika publicēts Daugava, Licencētā makšķerēšana, līdaka, sams, zivis, Zivju resursi ar birkām , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.