Baļotes ezerā ieviesta licencētā makšķerēšana

Minolta DSC

Turpmāk par copi Baļotes ezerā nāksies maksāt.

Līdz šim licencētā makšķerēšana (LM) Jēkabpils apkaimē bija organizēta Viesītes novada Saukas un Viesītes ezerā. No 1. septembra tiem pievienojies vēl viens — Baļotes ezers Krustpils novadā, kurā LM organizē novada pašvaldība. Daļai copmaņu tā, iespējams, ir skumja vēsts, taču, zinot novada vides speciālistu pieeju darbam un domes deputātu atbalstu viņiem, šī raksta autors sliecas domāt, ka ieguvumu makšķerniekiem varētu būt daudz vairāk par zaudējumiem.

Soli pa solim no otra gala

— Parastais ceļš licencētās makšķerēšanas ieviešanā ir: «savācam naudiņu par licencēm un tad domājam, kā to likt lietā». Mēs sākām no otra gala — vispirms visu sakārtojām un tikai tad sākām domāt par licencēto makšķerēšanu, — stāsta Krustpils novada Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs LUKSTS.
Problēmas, kas saistītas ar Baļoti, ar Ilmāru pārrunājām jau 2013. gada pavasarī. Toreiz tur saimniekoja kāda biedrība. Lielākais novada ezers bija krietni vien patukšots, cilvēki tur ne vairs makšķerēja, ne peldējās, grūtības bija pat pie ezera piekļūt. Toreiz jaunais vides aizsardzības speciālists solīja ko darīt, lai stāvokli labotu. Un tiešām, pa šiem gadiem situācija ir kardināli mainījusies. Jāatzīst, ka pašvaldība ūdenstilpes sakārtošanā strādājusi mērķtiecīgi, soli pa solim virzoties uz priekšu — vispirms sadarbībā ar zinātniekiem tika veikta zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde, lauzts līgums ar ezera nomniekiem, regulāri ielaistas zivis, tad nopirkts zemes gabals, lai nodrošinātu publisku pieeju ezeram, iekārtota pludmale un vietas makškerniekiem, iegādāts inventārs zivju aizsardzības nodrošināšanai. Šādā situācijā licencētās makšķerēšanas ieviešana no pašvaldības puses liekas loģiska rīcība.

Lai katram tiek pa zivij

Atgriežoties pie 2 gadus senās sarunas, jāsaka, ka toreiz I. Luksts par licencētās makšķerēšanas ieviešanu izteicās skeptiski. Kas tad ir mainījies šajā laikā?
— Lielāko tiesu no tā, kas šeit paveikts, ir par Zivju fonda naudu, bet arī Krustpils novada pašvaldība ir tērējusi ne mazums līdzekļu, kas nākuši no novada nodokļu maksātāju maciņiem. Ezers kļūst arvien populārāks — brauc makšķernieki no Jēkabpils, apkārtējiem novadiem un pat no Rīgas. Šogad jau no maija labi ķērās karpas, šoruden to krājumus papildināsim, taču diez vai būtu pareizi, ja meistarīgākie copmaņi tās izķertu, bet mazāk veiksmīgajiem nekas netiktu. Tāpat ir ar līdakām — divus gadus pēc kārtas tās esam ielaiduši, būtu žēl, ja tās ātri vien izķertu. Licencētā makšķerēšana ļauj mums noteikt atšķirīgu paturamo zivju skaitu, nekā tas paredzēts Makšķerēšanas noteikumos. Baļotes ezerā tagad atļauts paturēt lomā pa trim līdakām, zandartiem, līņiem un karpām, — stāsta I. Luksts.

Minolta DSC

Krustpils novada zivju uzraugi  Ilmārs Luksts (no labās) un Normunds Zizlāns.

Cenas — saprātīgas, kontrole — barga

Diennakts licences cena Baļotes ezerā noteikta 2 eiro, bet gada — 50 eiro. Nesauksim to par simbolisku, bet par saprātīgu gan. Makšķerniekiem līdz 16 gadiem un pēc 65 gadiem licences cena ir tikai 10 eiro, bet, ja to dzīvesvieta deklarēta Krustpils novadā — vēl uz pusi mazāka, savukārt, Baļotes ezera krastā dzīvojošajiem, Krustpils novada invalīdiem un trūcīgajām personām noteikts arī zināms skaits bezmaksas licenču. Nevarētu būt arī problēmas ar licenču iegādi, jo tās pieejamas gan pašvaldībā, Jēkabpilī, Rīgas ielā 150a, gan makšķerlietu veikalā tirdzniecības centrā «Sēlija», gan visu diennakti DUS «Virši», Zīlānos. Licences var iegādāties arī elektroniski portālā www.epakalpojumi.lv. Bezmaksas licences var saņemt tikai novada pašvaldības Dabas un civilās aizsardzības dienestā.
Licencētās makšķerēšanas noteikumi atļauj arī vēžošanu (5 eiro), aprobežojoties gan ar šaurspīļu vēžiem. Tāpat atļautas ir arī zemūdens medības, par kurām gan jāmaksā krietni vairāk nekā par copi — 9 eiro par diennakti.

Minolta DSC

Baļotes standarts ir 1 – 1,5 kg karpas, bet gadās arī krietni prāvākas. Pagaidām šis makšķernieks tukšā – zivis esot atliekušas āķus.

Runājot par LM, svarīgs jautājums ir par kontroli. Tā Baļotē ir visaugstākajā līmenī, par ko raksta autors pārliecinājās, piedaloties reidā kopā ar Ilmāru Lukstu un Normundu Zizlānu 24. augustā vēl pirms licencētās makšķerēšanas ieviešanas. Inspektoru rīcībā ir gan laiva ar elektromotoru, gan nakts redzamības binoklis, gan speciāli līdzekļi, ar ko savaldīt agresīvus pārkāpējus. Makšķernieku gan pirmdienas vakarā nebija daudz — tikai četri. Divi saņēma mutisku brīdinājumu, jo līdzi nebija Makšķerēšanas kartes.
— Esam principiāli, bet ne piekasīgi — dažreiz pietiek arī ar aizrādījumu. Liels palīgs ir kamera, kas uzstādīta krastā. Tā ir grozāma un pārraidītajos attēlos gan biroja datorā, gan mobilajā telefonā var redzēt ap 80% ezera platības, arī naktī. Uz Baļoti reidos braucam 2 līdz 3 reizes nedēļā, šogad novērots, ka pārkāpumu skaits ir būtiski samazinājies, — stāsta I. Luksts.

Darāmā vēl gana

Īsi pirms LM ieviešanas par reklāmu ezeram parūpējās Jānis Kātiņš

Īsi pirms LM ieviešanas par reklāmu ezeram parūpējās Jānis Kātiņš

Runājot par zivīm, novada vides speciālists zināja stāstīt, ka lielākā šogad noķertā karpa bijusi 8 kg smaga (šobrīd rekords jau labots, par to lasiet šeit — Aut.), līdaka — 3,5 kg, plaudis — 1,8 kg, bet iespējams, ka izvilktas arī lielākas. Ieviešot licencēto makšķerēšanu, svarīgs jautājums ir, kā iedarbināt atgriezenisko saiti, lai makšķernieki veiktu lomu uzskaiti un nodotu ziņas par tiem. Parasti LM organizatoriem šis jautājums sagādā grūtības.
— Makšķerniekiem jāsaprot, cik šīs ziņas ir svarīgas ne tikai mums, bet arī viņiem pašiem. Ja mēs nevarēsim parādīt, cik zivju no ezera izvilkts, nedabūsim naudu jaunu zivju ielaišanai, tātad makšķernieku lomi samazināsies. Panākt, lai makšķernieki nodod šīs ziņas, var, tikai ar cilvēkiem ir jāstrādā. Ka mēs to protam, parādīja kaut vai pirmās zemledus makšķerēšanas sacensības Baļotē — mums jau pirmajā gadā bija 70 dalībnieki, — saka I. Luksts.
Viena no problēmām ezerā ir aizaugums, kā dēļ ir maz vietas, kur makšķerēt no krasta. Pašlaik iztīrītajā pašvaldības zemes gabalā var izvietoties ap 20 copmaņu. Tuvāko nedēļu laikā ar ekskavatoru tikšot iztīrīts atlikušā pašvaldībai piederošās zemes krasta josla, taču arī tas īsti nebūs risinājums — labas copes gadījumā visiem gribētājiem vietas var nepietikt. Pašvaldība par saviem līdzekļiem nevar tīrīt privāto īpašnieku zemi, tādēļ cer uz viņu līdzdalību jaunu vietu ierīkošanā. Pēc I. Luksta vārdiem, sarunas ir ievadītas un vismaz no dažiem kaut kāda atsaucība un sapratne arī ir. Tāpat apsaimniekotāji būtu priecīgi, ja kāds no ezera krastā esošo māju īpašniekiem sasparotos izveidot laivu nomu. Copei no laivas ezerā nekādu ierobežojumu, kas atšķirtos no Makšķerēšanas noteikumiem, nav.

Laipa publiskajā peldvietā

Laipa publiskajā peldvietā

Vēl līdz galam nav pabeigts projekts par informācijas stenda izveidi atpūtas vietā. Stends gan ir uzstādīts, bet jaunie Makšķerēšanas noteikumi tur nav tā iemesla dēļ, ka to pieņemšana kavējas, un vecos kārt īsti nav jēgas. Informācija par licencēto makšķerēšanu gan tur ir izlasāma, un pārkāpēju iebildēm par nezināšanu zūd jēga.

Vai Daugava būs nākamā?

Cerēsim, ka ar licencētās makšķerēšanas organizēšanu Baļotē veiksies ne sliktāk, kā tas ir Saukā. Citās Krustpils novada ūdenskrātuvēs LM ieviest pagaidām nav plānots. Tikmēr gaisā virmo jautājums, vai drīzumā nenāksies maksāt arī par copi Daugavā? Pēc Kokneses pašvaldības iniciatīvas pašlaik notiek zivsaimniecības ekspluatācijas noteikumu izstrāde upes posmam no Kokneses līdz Jēkabpilij. Upei blakusesošās pašvaldības, arī Krustpils novada, naudiņu Vides risinājumu institūtam (VRI), kas šo izpēti veic, jau ir sametušas. Vai tas netiek darīts tikai tā iemesla dēļ, lai šajā posmā ieviestu licencēto makšķerēšanu? I. Luksts mierina, ka par to nebūt nav pārliecināts. Viņaprāt VRI pret izpēti izturas nopietni, un, pilnīgi iespējams, ka pētījuma rezultāts būs tāds, ka zivis šajā posmā atražojas saviem spēkiem. Līdz ar to zustu jēga laist Daugavā zivju mazuļus un attiecīgi ieviest licencēto makšķerēšanu. Vienu ierobežojumu gan derētu — aizliegt šajā posmā velcēšanu vismaz ar motorlaivām, lai tādējādi saglabātu lielos samus. Tam piekrītot arī lielākā daļa Krustpils pagasta makšķernieku.

Uzziņai: Baļotes ezers atrodas Krustpils novada Kūku pagasta teritorijā 8 km no Jēkabpils. Platība — 180 ha, vidējais dziļums — 2,6 m, maksimālais — 4,2 m. 
No ezera iztek Donaviņas upīte. Šeit mīt līdakas, asari, raudas, līņi, karūsas, zuši, ķīši, plauži, zandarti, karpas, kā arī vēži.
Ar LM nolikumu var iepazīties ŠEIT.
Par novērotajiem pārkāpumiem var ziņot pa tālruni 25671222.


Raksts publicēts laikraksta Brīvā Daugava 2015. gada 3. augusta numurā.

About Juris Šteinbergs

Makšķernieks, maketētājs, mājas lapas administrators, IT pusspeciālists, grafomāns
Šis ieraksts tika publicēts ezeri, Inspektori, Licencētā makšķerēšana, Zivju aizsardzība, Zivju resursi ar birkām , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.