Pusnopietnas piezīmes uz semināra izdales materiālu malām

Pagājušo piektdien pabiju seminārā Smeceres krogā, ko rīkoja MOSP (Makšķernieku organizāciju sadarbības padome). Aizklīdu līdz tam kā neorganizēts makšķernieks, jo neesmu nevienā  ne makšķernieku, ne apsaimniekotāju, ne dabas sargātāju  biedrībā.

Olte no MOSP mājas lapas.

Olte no MOSP mājas lapas.

Pirmais runātājs bija semināra moderators Māris Olte. Olte kā jau Olte, gandrīz kā televizorā.
Daži citāti no viņa uzstāšanās:

  • Mums ir ūdeņu resursi, bet nav skaidrs, ko mēs drīkstam darīt ar šiem resursiem.
  • Atslēgvārds – laba apsaimniekošanas prakse. 
  • Pārkāpēji ņem ārā resursus. Neviens labāk par vietējiem nevar tos nosargāt. 
  • Kur zivis mīl un sargā, tur viņas ir.
  • Ūdeņi dažreiz ir gudrāki nekā makšķernieki. (Šitais man patīk!!!)
  • Latvijas dogma: zivju ceļi ir ļoti dārgi.

Nu es jau teicu – Olte kā jau Olte…

Daugava. Maija vakars

Pagaidām vēl nelicencēta makšķerēšana Daugavā

Pirmais īstais runātājs bija MOSP priekšsēdis Mārtiņš Balodis. Arī šis cilvēks likās patīkams un diezgan atraktīvs. Stāstīja par projektu “Mums rūp!” un par pašu MOSP. Projekts, kā projekts – stiprināt kapacitāti, iesaistīt sabiedrību, paaugstināt līdzdalību utt. Bet ir ok, seminārs jau arī par projekta naudu uztaisīts. Kafija, maizītes bija… viss kā nākas. Tas, ko es izlobīju no viņa stāstītā ir, ka biedrība ir vienīgā, kas valsts mērogā runā makšķernieku vārdā valdībā, Zemkopības ministrijā, VARAM un visādās konsultatīvās padomēs, piedalās makšķerēšanas noteikumu izstrādē utt. No vienas puses tas ir labi, ka kāds runā visu copmaņu vārdā, bet no otras – MOSP ir 18 kolektīvie biedri, bet valstī kopumā tādu makšķernieku, ūdeņu apsaimniekotāju biedrību ir daudz vairāk. Un kur tad vēl neorganizētie copmaņi! Hm, es viņus savā vārdā runāt neesmu pilnvarojis. Nu, bet ja cīnās visu makšķernieku labā, lai tad iet arī manā vārdā… Pagaidām pretenziju nav. (Skat. komentārus raksta beigās). Tajās ministrijās tie pārējie – zvejnieki, zemūdens mednieki, zivju pārstrādātāji un vēl visi citi tumšie spēki  to deķīti velkot no makšķerniekiem nost uz savu pusi, bet MOSP tiem stīvējoties pretī. Lai veicas!

moneyfish

Eirozivs

Nākošais pie vārda tika Ojārs Beķeris. Šis kungs, cik sapratu, darbojas ūdeņu apsaimniekošanā Burtnieka ezera un Salacas baseinā. Runa gāja par naudu. Galvenā doma – iekšzemes ūdeņi ir apdalīti, fondi samazināti, bet kaut ko sakasīt pie labas gribas var. Daudz tika runāts par Leader programmām, grantiem, aktivitātēm un asīm. Piedodiet, tā man ir tumša bilde  savā dzīvē esmu rakstījis vienu projektu, un to pašu Kultūrkapitāla fondam (smiekli), kas tika noraidīts, jo komisija nesaskatīja manu motivāciju (skaļi smiekli). Viens teiciens man no šī kunga iespiedies prātā: “Balsojums notiek par labu kilogramiem”. Tas ir tā, ka naudu dod tur, kur var izvilkt zivis, kuras tad var arī nosvērt. Jo vairāk kilogramu var izvilkt (bet to vislabāk izdarīt jūrā vai piekrastē), jo vairāk naudas dod. Karūsu plunčāšanās aizaugušos ezeru līcīšos, grunduļu šaudīšanās strautiņā vai lakstīgalu dziedāšana upmalas ievās tur augšā (ES, valdībā, ministrijās?) nevienu neinteresē.

Ideālā variantā inspektoram jāizskatās apmēram šādi. Tā sprieda semināra dalībnieki.

Ideālā variantā inspektoram jāizskatās apmēram šādi. Tā sprieda semināra dalībnieki.

Trešais lektors priekšā iznāca tērpies aizsargkrāsas biksēs, tādēl uzreiz kļuva skaidrs, ka viņš ir inspektors. Tas izrādījās Ivars Dubra no biedrības “Mēs – zivīm!”, kas darbojas Ogres pusē. Galvenā problēma šādām biedrībām – jo vairāk sargā tos ūdeņus, jo mazāk laika paliek copei. No otras puses  biedrībai daudz vieglāk dabūt naudiņu visādām fīčām – nakts redzamība binokļiem, laivām, motoriem u.c., nekā valsts vides inspektoriem. Biedri atkrīt pēc 3 – 4 gadu darbošanās, pārsvarā, kad apprecas vai apbērnojas (sievas neļauj pa naktīm dauzīties apkārt, sīkie jāvadā pa visādiem pulciņiem), vai vienkārši nogurst fiziski un morāli. Bija stāsti par dažādām maluzvejnieku viltībām un kā sabiedriskie inspektori viņus atmasko. Gāja runa par ūdeņu piemēslošanu – tagad mēslo vairāk nekā padomju laikos, redz, domāšana sagājusi šķērsām cilvēciņiem. Ne vella, saka Ivars, domāšanā tāda pati, tikai iepakojums mainījies un par tukšu alus pudeli arī nemaksā 12 kapeikas, kā tajos tālajos laikos, bet tikai 4 santīmi (nezinu cik maksā eirocentos, jo pie jaunās naudas vēl nav nācies nodot). Mašīna arī ir katram vidusskolniekam un pie dabas krūts ar skuķi aizlaist nav problēmu. Kopsavilkums: “ Tikko uz ceļiem ir policija, visi brauc pēc noteikumiem, tikko tā pazūd – gonko. Tāpat ar ūdeņiem  ja zina, ka tos pieskata, ir kārtība, ja nepieskata  bardaks”.

Aizpagājušā gadā Borisa Spasova Daugavā noķertais sams.  Foto no

Aizpagājušā gadā Borisa Spaskova Daugavā noķertais sams. Foto no “Brīvās Daugavas” arhīva.

Pēdējais runātājs Armands Roze pirmajā acu uzmetienā atraktīvā lakatiņa dēļ mazliet atgādināja hipiju, bet izrādījās specs zivju pavairošanā (to laikam sauc par akvakultūru). “Hipijs” sāka ar bliezienu: “Makšķernieki ir milzīgs spēks, kura jaudu mēs nezinām, jo nav ziņu cik tie noķer”. Lai šo spēku apjaustu ir doma ieviest lomu uzskaiti, visticamāk elektroniskā veidā. Tas jādara pamazām un atdevi varētu gaidīt tikai pēc 7 – 10 gadiem. Paliek gan jautājums, kas uzskaitīs maluzvejnieku lomus? Iespējams, ka tie pa šiem gadiem tiks izskausti. Roze stāstīja arī par zivju atražošanas stratēģijas maiņu: pašlaik tā ir par labu lašveidīgajām zivīm (sīga, pālija, forele), karpu un vimbu atražošanu ierobežo un tās aizstāj ar citām zivīm (ālants). Tekošos ūdeņos rekomendē ielaist sīgas, foreles, alatas, zandartus, vēdzeles, stāvošajos – līdakas, zandartus, samus. Par līdakām bija stāsts, ka tās ielaiž pārāk lielas, un tās sāk ēst palielas zivis, kamēr sīkās baltās zivteles sasniedz grandiozu skaitu un netiek ravētas ārā. Ar samiem iznāca pārpratums, kas pie agresīvākas publikas lektoram varēja slikti beigties. Iedomājaties, šis saka, Viesītes ezerā, kur kļūdas dēļ reiz ielaisti sami, un ap kuru 80 km radiusā nav nevienas kārtīgas pilsētas (!) , izauguši baigie makani! (Neesmu liels Jēkabpils patriots, bet nu tomēr, tomēr…) . Samus slavēja visi klātesošie – liela pievienotā vērtība, ēd nevērtīgas zivis, bet morālu nosodījumu saņēma klāt neesošie velcētāji, kas ūsaiņus ravē ārā no Daugavas. Par karpām, speciālists deva šādu vērtējumu – nav tās mūsu zivis, un nav ko tās ezeros laist. Tās ir dīķiem, un basta!

Pasākuma beigās visi priekšlasījumu sniedzēji apvienojās vēlējumā: “Tā kungi, tagad brauciet mājās un visu, ko šeit dzirdējāt, labi apdomājiet!”. OK!

P.S. Braucot uz semināru, manīju pirmo stārķi. Pavasaris….

Resursi: mosp.lv

About Juris Šteinbergs

Makšķernieks, maketētājs, mājas lapas administrators, IT pusspeciālists, grafomāns
Šis ieraksts tika publicēts Inspektori, Licencētā makšķerēšana, Zivju aizsardzība ar birkām , , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

5 Responses to Pusnopietnas piezīmes uz semināra izdales materiālu malām

  1. MB saka:

    Juris 32 ir mazliet pāpratis seminārā teikto, ka MOSP runā visu Latvijas makšķernieku vārdā. Juri – MOSP pārstāv savus biedrus – makšķernieku organizācijas, MOSP aicina makšķerniekus apvienoties un iesaistīties gan savu interešu pārstāvēšanā, gan rīcībā uz ūdeņiem. Spēks būs tad, ja darbosimies kopā 🙂

    Paldies par semināra apskatu, mēģināšu ko noderīgu no šī izlobīt priekš nākotnes semināriem.

  2. Bebrs saka:

    Interesanta lasāmviela. Stils patīk ! Tā turpini

  3. Tā spriežu tāpēc, ka jūs sakāties nesaprotam elementāras kristīgās mācības lietas.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.